|
[Sep. 11th, 2013|12:16 pm] |
|
|
|
Comments: |
From: | unpy |
Date: | September 11th, 2013 - 12:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jau pat varētu teikt, ka klasiska, ne tikai normāla.
tip, tūdaliņi meklē krajņijo. jauki, jauki.
From: | unpy |
Date: | September 11th, 2013 - 12:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tīri vēsturiski vēl interesantāka ir situācija, ka lielais vairums šī brīža dižo namīpašnieku ir mantinieki tiem kundziņiem, kuri riktīgi aizņēmās pirmās republikas bankās naudu šo īpašumu iegādei, pēc tam iestājās karš, jukas un sociālisms, pēc tam republika atjaunojās un īpašumi tika atdoti, taču aizņemtā nauda vairs nevienam jāatdod nav:))
nu, jā, denacionalizācijas process ir vēl viena interesanta tēma, taču šoreiz man vairāk interesē tā pāreja no "sliktās bankas, sliktā valdība" uz tādu ikdienas, mazā cilvēka paša piekopto praksi.
Normāls bizness - turpini dzīvot, kā līdz šim, savā īpašumā iegūsti dzīvokli, bet kredītu apmaksā citi.
Protams, ja par pamatu ņemam XIX gs. kreiso morāli, tad gūt ienākumus ne ar darbu nav forši. Bet, no otras puses, ar ko šāds dzīvoklis atšķiras, taiksim, no akciju paketes viesnīcā? Ja nu piepeši autora grāmata publiku tā parauj, visi pērk, tulko lielajās svešvalodās un autoram sāk krist kontā lieli honorāri*. Un tad viņš vēl paņem kredītu nopēk, teiksim, 1/2 restorāna vai viesnīcas - un smuki dzīvo no dividendēm, kamēr apmeklētāji maksā, ir ienākums, kuru viņš novirza kredīta atdošanai. Kas tur slikts? Normāls ieguldījums nebaltām dienām, vismaz kāds īpašums. Vai tie restorāna apmeklētāji par muļķiem būtu dēvējami? Manuprāt nē, kaut citam varbūt šķiet, ka pelnīt drīkst tikai traukus mazgājot.
* Visnotaļ reāls scenārijs - kad provinces pamatskolas skolotājs Ariess uzrakstīja grāmatu par absolūti marginālu tēmu, par ko kolēģi ķiķināja, viņš iedomāties nespēja, ka pēc gadiem 50 tā tiks tulkota visās lielākajās valodās. | |