Comments: |
| From: | blond |
Date: | April 25th, 2013 - 02:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jauki meitenes, bet tas strādā tikai tikmēr, kamēr jūs neesat uz gultas vai vismaz tiekat ratiņkrēslā un uz poda bez citu palīdzības. un, vēlams, arī dušā, lai nesāktu smirdēt.
jāa, es jau teicu, ka "ir daudz dažādi nosacījumi", nespējas, mazspējas, demences, stāvokļi, situācijas, īpašās vajadzības, raksturi u.t.t., u.t.jp.
Tev ir taisnība. Bet man tādas domas raisās, kad es reizēm apdomāju, kā būs tad, ja man neizdosies izveidot savu ģimeni un vecumā palikšu viena. Vērojot, kādas ir manas pusmāsas un brālis, kas visi ir par mani jaunāki, tātad teorētiski varētu būt tie cilvēki, kas man palīdz, es jūtu, ka negribētu viņus ar sevi apgrūtināt - es pati nebūtu laimīga, tā dzīvojot, un nedomāju, ka viņi būtu. Es labāk gribētu dzīvot ar domubiedriem, ar tādiem, ar kuriem man ir kopīgas intereses un humora izjūta, ar tādiem, kas pabalsta viens otru katrs ar saviem vājajiem spēciņiem. Tas noteikti būtu labāk kā vienai pašai, lai ir, kas pieskata, lai līķis nedēļu nesmird kādā dzīvoklī. Ja ir nopietnas slimības, tad ir savādāk, bet arī labāk gribētu, lai mani kopj draugi, kam es reiz patiku un kas atceras manus labākos laikus, nekā tādi cilvēki, kas mani varbūt nemaz neizprot.
nav arī tik slikti, tajā pašā līķa mājā ir arī sieviņas, nosacīti kaimiņienes, iepazinušās tikai sākot dzīvot attiecīgajā mājā, tad nu uzpasē viena otru. no smirdēšanas nedēļu dzīvoklī tieši šāds 'draugu tīkls' arī paglāba - ierasti katru dienu sazvanās un te vienu dienu družka neatbild un it kā neko teikusi par iziešanu nav, tad nu vakarā zvanīja dienestiem, ugunsdzēsēji lauza duris vaļā un izglāba kundzīti, kura ar sirdi bija nolikusies pat līdz telefōnam neesot varējusi tikt. tagad sveika un vesela un visas 4 turpina tusot pa rajonu, kopā uz veikalu braukt visas tādas ar spieķīšiem un lakatiņiem.
arī vīru 'grupas' līdzīgas ir, taču mazāk..
nu jā, tas jau ir solis uz komunālas dzīvošanas pusi | |