Comments: |
| From: | hotai |
Date: | September 19th, 2012 - 09:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
vot vot, ja savam bērnam ir žēl piecu latu par maiku, tad vairs nav ko teikt.
tā ir ironija, vai tu nopietni neredzi atšķirību starp "bērns vingro no mājas paņemtā sporta tērpā" un "a davaj visiem bērniem vienādas maikas. un vēl tad kaut kādas sūda somiņas. un beigās davaj pērciet visi no manis, es jums šito lētāk pārdošu"
jeb citiem vārdiem, jā, tikpat žēl kā tie 2.80Ls par īpašo promo kōlas paku un popkorna tūtu kinoteārī un zibens makvīna zeķītes, kas tikai 50 sant dārgākas, nekā nezibensmakvīna zeķītes un vēl vesela bsūdu strīpa, ko no visām pusēm bāž virsū tā, it kā es pati nezinātu, ko gribu, neprastu to atrast.
| From: | hotai |
Date: | September 19th, 2012 - 09:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nē, neredzu. šito tērpu jau ar var paņemt no mājas. un tas ir tikai normāli, ka bērneļiem ir kāds vienojošs pričendāls. un pofig, kad pieder vecākiem firma. ja piederētu kādiem citiem, uzreiz būtu forši?
Lūk, te nu mūsu uzskati laikam šķiras, jo es neredzu ne mazāko iemeslu, kamdēļ būtu nepieciešams apgādāties ar kaut kādiem identiskiem "vienojošiem" atribūtiem (dārziņš, grupiņa un auklītes ir pietiekami vienojošs elements, ja gribas vienoties (nez, par vai pret ko...)). un jā, es saskatu interešu konfliktu attiecībā uz iespējamo piegādātāju.
| From: | hotai |
Date: | September 19th, 2012 - 09:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tas, ka cilvēki grib nopelnīt, interešu konflikts bija tikai pie komunistiem. padomju laiki ir garām, laiks mosties.
nu, reklāmās, piemēram, ir ieviesti ierobežojumi, ar kādiem līdzekļiem drīksti panākt "nopelnīšanu", žēl, ka citās vietās nav.
padomju laiki ir garām, jā, bet, šķiet, ka Mediči laiku "ekonomika" piedzīvo savu renesansi
| From: | lennay |
Date: | September 19th, 2012 - 10:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es ļoti atvainojos, ka te lienu ar savām austrumu feodālajām gudrībām, taču man šķiet, ka interešu konflikts ir tad, ja pazīšanās/ģimenes saišu dēļ tiek iepirkts dārgāks un/vai nekvalitatīvāks produkts nekā varētu brīvā tirgū. Visādi citādi - tieši tā jau bizness arī notiek - kā gan vēl? Ja kaut ko pārdot drīkst tikai pilnīgi nepazīstamiem un nekādi nesaistītiem cilvēkiem, tad Latvijā bizness vispār nav iespējams - visi vieni vienīgi spekulanti un ierāvēji :) Vēlreiz atvainojos, ka ar savu ķīniešu bībeli sentēvu sētā nāku :)
nu, es domāju, ka iespējas ir jādod visiem, nevis tikai tiem, kuri ir "pietuvināti". Kamdēļ gan lai mēs neizmēģinātu, piemēram, kādu - iespējams jēdzīgu - foto servisu X, nevis ļautu fotografēt visu bērnudārzu audzinātājas vīram, kam attiecīgi nav jāsatraucas par klientu atrašanu, jo jau, lūk, vismaz 300 ir bez meklēšanas + vēl CV ieraksts par tāda un tāda bērnudārza apkalpošanu, kas savukārt paceļ konkurētspēju citu kolēģu starpā, kam nav šādas pieredzes.
nē, nu, var jau teikt, ka katram jaunam biznesam tad ir jārēķinās ar šādiem apstākļiem un jādomā veidi, kā uzrunāt eventuālo pircēju, kuru jau apkalpo "rodņa", bet man šķiet, ka kaķēni nemirtu un debesīs biežāk būtu varavīksnes, ja cilvēki cilvēkiem dotu iespējas tīri tā, biznesa pēc, nevis pēc ģimeniskās piederības. jo no otras puses - a kāpēc man jāpērk dārgie krekli, ja viņi tur pa draugam var sadīlot, tad nu davaj, dajoš man tās pašas cenas, ko "ģimenei", vai arī tad manam bērnam ir jāiet "pareizajā" bērnu dārzā, pašai vajadzīgs "pareizais" darbs ar "pareizajām" brīvā laika pavadīšanas vietām u.t.t., lai būtu sakaros ar "pareizajiem" cilvēkiem | |