esmu dzirdējusi arī par klasēm, kur bērni viens otru mēro pēc vecāku maka, viņiem tā ir iemācīts mājās (otrklasniekam kioska tantiņai uzbrēkt - es tevi nopirkšu ar visu kiosku ir īzī-pīzī). neredzu iespēju, kā publiski iztirzāt, kāpēc, piemēram, nekad klātneesošie Anniņas vecāki regulāri aizmirst bērnam iedot naudu pusdienām (par brīvpusdienām no nākošā mācību gada es klausos akurāt visus astoņus gadus, kopš esmu skolēna mamma), kaut visiem ir zināms (atceries, kā ierakstīji visādos reģistros, kur Tu strādā un kā varu palīdzēt dārziņam), ka sociālā palīdzība ģimenei notiekti nav vajadzīga. psihologa reizēm gan noderētu. un to fondu es uztvēru kā pašpalīdzības kasi, par ko dalībnieki ir vienojušies, bet kas nav obligāta.
no vienas puses es piekrītu - ir aplam, ka "bezmaksas" izglītība principā "izbrauc" uz fonda naudām un piemaksām no vecāku puses kā oficiants pelna pamatā no tējasnaudas, no otras puses esmu ļoti uzmanīga pret saukļiem pēc principiāli un absolūti bezmaksas izglītības mūsu valstī, jo man ir bail, cik ļoti minimāls varētu būt tas minimums, ko mēs šādi saņemtu.

(Reply to this) (Parent)