domāt, ka gaisā virmo idejas un attieksmes un mediji tās tikai neitrāli aizkanālē līdz lasītājam/skatītājam/klausītājam, ir tas pats, kas domāt, ka reklāma "informē cilvēkus par izvēles iespējām".

jautājums ir, vai tas tiek apzināts un cik mērķtiecīgi izmantots.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga, tad tu, lūdzu, noapaļojies starp "mediju sazvērestība pret parādniekiem" un pelēkajiem kardināliem. Ja mēs idealizējam medijus, tad ņemam talkā visas utopiskās teorijas. Ja tomēr mēs runājam par interešu vai ideju lobiju, un sabiedrības interešu formēšanu, tad kāpēc vispār ir jāsāk runāt par kaut kādu mediju vienošanos par vai pret kaut ko? It's all rainbows and unicorns.

Vienīgā reize, kad mediji kaut ko kopīgi izdarīja, bija sakarā ar PVN maiņu drukātai presei. Otra nesenā akcija, saistībā ar Saskaņas Centra neņemšanu valdībā, jau netika atbalstīta no "latviešu" mediju puses.

Lūk, ir Parādnieks, kas ir izšāvis gaisā gan ideju gan attieksmi. Now, handle it!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es šo situāciju redzu sekojoši: parādnieks palaiž nelabu smaku (sodīsim sievietes, kas ir izvēlējušās nesaglabāt grūtniecību). mediji "neitrāli" padod tālāk un muļļā šurpu turpu to viņa nelabo smaku. Man labpatiktos, ja kāds medijs atteiktos pievērsties parādnieka purkšķim tā vietā pievēršoties paceltajai tēmai (sievietes ķermenis, bioloģija, auglis, valsts līdzdalība indivīda reproduktīvajās izvēlēs) atbilstošu speciālistu iztirzājumā.

Līdzīgi, kā ēlertes laikā tika ieņemta skaidra pret homofobu pozīcija agrīno praidu vājprāta laikā, tādējādi gan izpelnoties arī nosodījumu, bet, no otras puses, tas bija viens no retajiem periodiem, kas es lasīju Dienu tieši Dienas pēc, nevis tamdēļ, ka gribas kko palasīt un diena pagadās pa rokai (vai nepagadās). Ideoloģija vai idejiskās nostādnes veido medija "raksturu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ēlertes laikā pa lielam bija Ēlertes pozīcija. Ēlertes, kā pamanīji, Dienā vairs nav, tādējādi arī redakcionālā politika ir mainījusies. Šaubos arī, ka Ēlertes laikā nebiju mediju, kas pauda citādu viedokli tā paša praida sakarā.

Citiem vārdiem sakot, vienpusēja informācija nav informācija. Lasīt tikai tos medijus, kas pauž tev tīkamu viedokli, ir kušete pie psihologa, kas tevi mēģina uzmundrināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, mediji, kas grib būt ģeldīgas tapiņas visām muciņām, attiecīgi arī kļūst vienādi un tāpēc garlaicīgi (īpaši izteikti ar kultūras tēmu saistītajos izdevumos/raidījumos vai TV ziņās. par iespiesto presi spriest grūtāk, esmu tās lasīšanu atstājusi novārtā)

neprasu visiem medijiem paust unificētu "pareizo viedokli". Vairāk intresētu vienkārši kaut kādas puslīdz skaidras pozīcijas ieņemšana, kurai varētu pieslieties vai noraidīt vai jebkā citādi reaģēt. Lūk, i' kontemplēju, kāda pozīcija/stratēģija/metodoloģija, piemēram, man šķistu vissaistošākā un kurā medijā tā ir sastopama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..lai gan nē, tas ir saistībā ar mūsu sarunas atzaru. Ar ierakstu kopumā tomēr vēlējos piefiksēt mediju līdzdalību un līdz ar to - līdzatbildību - sabiedriskās domās veidošanā (kas tiek veikta ar formu, kādā viens vai otrs medijs izvēlas "informēt" par Parādnieka lietu.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdzdalība, līdzatbildība. Te daži jau kuro gadu par šo tēmu šķēpus lauž. Un kur ir sabiedrības līdzdalība un līdzatbildība, lai mediji mums būtu atbildīgi un ētiski? Vai mediju atbildība ir debess manna, kas krīt no gaisa?

Tādēļ atgriežoties pie sākotnējās tēzes - tu būsi tas firsts, tā Ēlerte vai sabiedrības sirdsapziņa, kas izlems, kuram ļaut izteikties, un kuram nē? Negrasos būt par sātana advokātu, un neteikšu, ka mediju darbs ir tik labs, ka labāk izdarīt nevar, bet tu jau uzrakstīji, kā reaģēt uz Parādnieka palaisto smaku. Kā tur iekļaujas aizliegums konkrētiem cilvēkiem izteikties man gan nav skaidrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

parasti medijos ir konkrēti redaktori, kas tā kā bīda kaut kādu stratēģijas, lūk, arī tev soģis un vētītājs.

(Reply to this) (Parent)