nu, mediji, kas grib būt ģeldīgas tapiņas visām muciņām, attiecīgi arī kļūst vienādi un tāpēc garlaicīgi (īpaši izteikti ar kultūras tēmu saistītajos izdevumos/raidījumos vai TV ziņās. par iespiesto presi spriest grūtāk, esmu tās lasīšanu atstājusi novārtā)

neprasu visiem medijiem paust unificētu "pareizo viedokli". Vairāk intresētu vienkārši kaut kādas puslīdz skaidras pozīcijas ieņemšana, kurai varētu pieslieties vai noraidīt vai jebkā citādi reaģēt. Lūk, i' kontemplēju, kāda pozīcija/stratēģija/metodoloģija, piemēram, man šķistu vissaistošākā un kurā medijā tā ir sastopama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..lai gan nē, tas ir saistībā ar mūsu sarunas atzaru. Ar ierakstu kopumā tomēr vēlējos piefiksēt mediju līdzdalību un līdz ar to - līdzatbildību - sabiedriskās domās veidošanā (kas tiek veikta ar formu, kādā viens vai otrs medijs izvēlas "informēt" par Parādnieka lietu.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdzdalība, līdzatbildība. Te daži jau kuro gadu par šo tēmu šķēpus lauž. Un kur ir sabiedrības līdzdalība un līdzatbildība, lai mediji mums būtu atbildīgi un ētiski? Vai mediju atbildība ir debess manna, kas krīt no gaisa?

Tādēļ atgriežoties pie sākotnējās tēzes - tu būsi tas firsts, tā Ēlerte vai sabiedrības sirdsapziņa, kas izlems, kuram ļaut izteikties, un kuram nē? Negrasos būt par sātana advokātu, un neteikšu, ka mediju darbs ir tik labs, ka labāk izdarīt nevar, bet tu jau uzrakstīji, kā reaģēt uz Parādnieka palaisto smaku. Kā tur iekļaujas aizliegums konkrētiem cilvēkiem izteikties man gan nav skaidrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

parasti medijos ir konkrēti redaktori, kas tā kā bīda kaut kādu stratēģijas, lūk, arī tev soģis un vētītājs.

(Reply to this) (Parent)