|
[Apr. 13th, 2012|10:34 am] |
nomēģināju Kamas miltus brokastīs. Sajūta kā ēdot kafijas biezumus. Paturot kādu brīdi un ļaujot tiem "savilkties" sajūtas tik un tā tādas pašas. Arī izdaudzināto veselīgo sāta sajūtu nejutu. bet tas varbūt ieraduma jautājums. Garša gan patīkama, lai gan tikpat labi var uzkost rupjmaizes šķēli un uzdzert kefīru ar smilšērkšķiem.. kā arī gadījumā, ja izdomāšu lietot vēlreiz, pati mājās vajadzīgās sastāvdaļas samalšu un sagrauzdēšu, sanāks kudiš lētāk. |
|
|
Comments: |
| From: | zan |
Date: | April 13th, 2012 - 11:00 am |
---|
| | | (Link) |
|
ar jogurtu?
kefīru jogurtos - pat baltajos - pārāk daudz huiņu iekšā
| From: | zan |
Date: | April 13th, 2012 - 11:09 am |
---|
| | | (Link) |
|
es kad ēdu, tad ar kaut kādu jogurtu, da zemeņu laikam, nom nom nom, patika. ja ar kefīru, tad varbūt kaut kāds ievārījums var līdzēt garšai tīri?
nē, nē, pret garšu man nav pretenziju; man pret konsistenci un sāta sajūtu, kas tā arī neiestājās no visai paprāvas bļodas
Kuros baltajos? Skatījos Kārumam sastāvu, principā pasterizēts piens un ieraugs. No kefīra atšķiras tikai ar baktēriju sastāvu.
baltais kārums ir labākais iespējamais uzreiz pēc kāruma grieķu jogurta (kas ir nāvīgi trekns, bet tur toč nekā lieka iekšā nav) un kefīra.
leišu, vācu, poļu un pat pašmāju Daugava ir užass
Pilnīgi visi man zināmie igauņi kamu ierindo kategorijā "nekad vairs." Viņiem gana bieži viņu lika ēst bērnudārzā, un tā nu mazie blondie zilacaiņi mocījās ar savām kamas bļodiņām, kas nekādi negribēja tukšoties. Riebums ieaudzināts visam mūžam.
Es nesaprotu, kāpēc viņu vēl ražo un kas viņu vēl pērk. Pieņemu, tikai bērnudārzi.
Ja tas ir tas brūnais kefīrs, tad igauņu ēdnīcās viņš joprojām ir. So, pieļauju domu, ka kāds viņu tur tomēr pērk.
nu nezinu, man tuvu stāvošais igaunis viņu ikreiz pasūta atvest... | |