vnk subjektīvs novērojums sabtransā, ka situāciju risināšanā parasti iesaistās jauni krievu vīrieši, arī, kamēr biju stāvoklī, lielākoties sēdvietu deva sievietes gados un jau pieminētie jaunie slāvi. Tiem acīm redzot vēl ir saglabājusies audzinātā tradicionālā dzimumloma būt "aizstāvjiem", 'īstiem vīriešiem' u.tml. Tas, kas man interesē, vai tiešām šīs īpašības ir iespējamas tikai noteiktā lomu sadalījumā vai to pamatojumu var balstīt arī vispārcilvēciskos kkādos apsvērumos (un, ja var, tad, kamdēļ tik daudz cilvēku to ignorē (ir nācies aicināt rīkoties līdzbraucošos puikas un tad vnk pašai doties pie šofera ar lūgumu darīt vienu vai otru lietu saistībā ar salōnā notiekošo, bakstīt ļaudis pacelties, jo blakus stāv grūtniece vai tiešām vecs trīcošs vecūkšnis ar ķeģīti u.tml., bet ir lietas, ko es kā sieviete vēl joprojām nevaru izdarīt, jo man vnk ir bail (tā audzināta), lai gan dziļi iekšēji bail nav un tamdēļ gribētos rīkoties)?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā labi padomā, jā, ir bijuši spilgti piemēri no bērnības, kad krieveļi pionieriskā taisnīgumā gatavi pacelt balsi, vai pat sist muti, kamēr tu tāds rebelious "lieciet man mieru, kā es jums lieku". Un teikt, ka mani slikti audzināja, arī nevarētu teikt.

Padziļinātas pētīšanas vērta ir, piemēram, krievu rekonstrukcija, salīdzinot ar letiņu rekonstrukciju, kur vārdi "brālis" un "savējais" ir diezgan dažādi tiek interpretēti. Bet tas jau ir atsevišķas diskusijas, ja pat ne akadēmiska darba vērts.

P.S. Jā, sākotnējo uzstādījumu neuztvēru, my fault.

(Reply to this) (Parent)