|
Mar. 10th, 2012|09:12 pm |
latvijiņas ramšteiniņi ar bi2, placebo, un aki kaurismeki pieskaņiņu
vispār reizēm es gribētu būt jauns slāvu vīrietis. Tajās reizēs, kad autobusā kāds nedod vietu vecam un manāmi nespējīgam cilvēkam vai grūtniecei ar lielu vēderu. kad urlas kasās. vai sīkie skolnieki uzvedas rupji. un daudzās, daudzās citās reizēs. Jo visi pārējie sēž kā lēmēti un lūr logā vai izliekas aizmiguši (nosodošie skatieni ir tikai tad, kad kādai mātei bērns kaut kur ieraudas). un man atkal, sievišķim vārgulim nav īsti balss ko pārliecinoši pacelt pret tiem, kuru bravado prasās cīšākas attieksmes. parasti slāvu puišiem piemīt šī spēja. Vienīgais, kā būtu iespējams saglabāt to, neieaudzinot arī visu to maskulīno, patriarhālo bulšitu iekšā? neticu, ka tie divi ir nepieciešami saistīti, nu, būt mužikam, un būt labam (aizstāvēt apbižotos/būt taisnīgam/būt pieklājīgam); manuprāt, var būt labs, neesot mužiks.
vēl jau var pagaidīt, kad es novecošu vairāk, pieņemšos rūgtumā un tad kā tāda apvēlusies māmuļa nejutīšos traucēta dot visiem pizģukiem iekšās. |
|