Comments: |
nu, ja, tamdēļ jau arī interesē sociālantropoloģiska pieeja, nu, lai varētu piedziļināties un novērtēt šo mīlīgo fenomenu pilnībā. Vismaz no manas puses tur nekādu ņirgu vai nievu nav, tā teikt, apzinies sevi :)
Es atvainojos, kādu "sevi"? Kur palika plurālisma prezumpcija?
sevi kā "sevi-latvieti" vai daļu no latvijas teritorijā realizētās ikdienības etc.
Kamōn! Kur teikts, ka tas ir kaut kas monolīts? Kur es varu izlasīt latvietības kanonu?
vai tad parādās pretenzijas uz kko kanonizētu? man vnk interesē kkāds fenomens, kas izskatās diezgan izteikts, un kas ir veidojies noteiktā kulturālā/pieredzes ierāmējumā. tā teikt, interesē cilvēki un viņu ikdienība un diezgan nenopietnā veidā vēl piedevās. references grupa ir LV tapušie klipi par nelaimīgu mīlestību, poļu, leišu, vācu vai turku versijas man vairs nebūtu dzīves spara izturēt :DDD
Noteikti, ka ir kaut kāds "izplatītākais komplekts", tikai vienmēr jāatceras par to, ka blakus pastāv strīpa mazāk izplatītu alternatīvu.
thank you captain obvious :P mana premisa atkal ir tāda, ka LV ļaudīm galvā un darbos lietas atšķiras, nu, tb, domā vienu, bet rīcība bieži vien ir par kko citu, par ko refleksija notiek minimāli. Tāpat arī šīs tēmas sakarā man būtu interesantāk ievadīt novērojumus kkādā klasiskajā "latvijā nav popmūzikas" vai "latvijas estētika ir pelēkais lins" gultnē... bet
I salute you, major generalization :)
Kas attiecas uz disonansi starp rīcību un uzvedību, piekrītu. Un tieši to man gribētos pētīt nevis apriori pieņemt, ka tā salkanā romantika ir tieša mentalitātes projekcija.
noteikta sociāla slāņa vai interešu grupas, kas rada un acīm redzot arī patērē šādus produktus, mentalitāte.
Sorī, pārrakstījos - disonansi starp rīcību un priekšstatiem.
Visādi tur margināļi ar savām perversijām, ko paši par alternatīvām uzskata, pastāvējuši visur un vienmēr, bet par populācijas pamatraksturiezīmēm spriež pēc vairākuma (tb pieļauju, ka kāds lauva ēd burkānus, taču zooloģijā pieņemts, ka lauvas ir gaļēdāji). :)) | |