Man radies iespaids, ka vismaz daļā gadījumu "cik sūdīga mums te māksla" ir visai dabiska (kaut infantila) reakcija uz pārspīlēto slavas dziesmu dziedāšanu un katra "art" pasākuma šai visu aizmirstajā nostūrī celšanu aš globāla notikuma rangā. Nu tas ir kā kad redzi TV sižetu, kur sukursīrupaini tiek kā kāds megasasniegums mākslas un kultūras dzīvē slavēta Ipiķu tautas nama tamborētāju pulciņa salvetīšu izstāde, tad pirmā reakcija ir "sūdstasviss, nevis māksla", kaut ja nebūtu šī hiperslavējošā mesidža, pasākumu uztvertu kudi labvēlīgāk, tipa, "jauki, ka provincē ļaudis nenokar degunus, bet nodarbojas ar lietām, kas pašiem un apkārtējiem sirdi silda un sadzīves smukumu uzlabo". Nu kaut kā tā.

Vismaz sevi paķidājot, tieši šādu iemeslu savai bieži vien negatīvajai attieksmei esmu atradis.

(Reply to this) (Thread)

Dažreiz šķiet, ka LV nekad nav labi un nekad nekas nebūs labi.

(Reply to this) (Parent)