|
[Nov. 21st, 2011|12:08 pm] |
|
|
|
Comments: |
nu, 3000Ls/gadā par sirdsmieru ir gana liela summa..
Piekrītu. Bet atzīšos, par cik nav ne bērnu, ne kredītsaistību, neesmu pētījis piedāvājumu plašumā. Cik nojaušu, pie mums apdrošināšanas bizness pamatā balstās uz "obligāts" principa, ko izvirza pārsvarā bankas, kuras tomēr neatļaujas ignorēt riskus, lai arī viena otra ir mācījusies to hard way. Tomēr esmu pārliecināts, ja pieprasījums pēc apdrošināšanas par saprātīgu cenu būtu visaptverošs, apdrošinātāji izlīstu no ekskluzīvā vai siles biznesa nišas, un iegādāties apdrošināšanu būtu tik pat viegli kā paņemt ātro kredītu.
par to tiesa - ja summas būtu paceļamas, es, piemēram, apdrošinātos noteikti (lai gan ieguldu veselības uzraudzībā un gauži nodarīt var tikai pēkšņa avārija un kataklizma), sīko un senčus apdrošinātu. gan dzīvību, gan veselību. Vienīgais mulsina visi tie daudzie apkārtklīstošie mīti, ka kompānijas vienmēr atrodot visādus robus, lai $ neizmaksātu vai neizmaksātu pilnībā. Tb. iestādes neielaižas ar džekiem, kas plāno ja ne plusos, tad vismaz pa nullēm no apdrošināšanas iziet, bet ļaudis neielaižas arī tamdēļ, ka var gadīties beigās neko tā arī nedabūt, lai arī piķots ir pareizi.
[pēdējais teikums bija par konkrēto materiālu - ka medicīnisku palīdzību valts gan nodrošina, gan apmaksā šajā gadījumā, vienīgais, kundzīte to nav minējusi savā vēstulē. Tb resursi tiktu tērēti kkam citam, blakus lietām]
Nu, apdrošinātāju godprātība ir atkarīga gan no uzņēmuma politikas, gan no darbiniekiem, kas mūsu līdzcilvēki vien ir. | |