|
[Jun. 6th, 2011|10:10 am] |
Es domāju, ka badmintona spēlēšana reibuma stāvoklī būtu jāpadara par Latvijas vasaras oficiālo sporta veidu. Kā nekā dziedāt vai spēlēt muzīkas instrumetnus kopāsanākšanas brīžos latvji vairs neprot vai nepraktizē, tāpat arī dancāšana ir vai nu aerobika ar skatu pret partneri vai arī riesta deja, taču sēdēt,ēst un vāvuļot (jau kuro gadu) arī zb |
|
|
Comments: |
aha, mēs ar vasaras izklaides biedriem arī mēdzam badmintonu spēlēt
nuja! daudzi jau praktizē, tamdēļ arī šāds ierosinājums :D
ja kļūs par oficiālo, vairs nespēlēs :) vēl tīri tā neko ir franču 'petanque', bet tā vairāk piemērota paģirām :>
Savulaik, pētot ģimenes papīrus, atradu pabalējušu no skolas burtnīcas izplēstu lapu, kur ar pildspalvu (nevis kaut kādu tur lodīšu rakstāmo) bija rūpīgi lieliem burtiem uzrakstīts baiss zvērests, tipa, "mēs, Ilze, Aija, Dzintra, Baiba, svinīgi solāmies, ka nekad nebūsim tik garlaicīgas, kā pieaugušie, kas vienmēr tikai sēž, runā un dzer kafiju, bet mēs kad satiksimies, lai cik vecas nebūtu, vienmēr spēlēsim paslēpes! Jo paslēpes ir pati aizraujošākā spēle pēc sunīšiem! Un ja tā nebūs, lai pērkons mūs sasper un lai mēs sliekas ēdam (sekoja garš šausmu uzskaitījums)! 1957. gada vasarā" - Zeme neatvērās, pērkons nesaspēra - sēž radu saietos jau sirmās kundzes, malko kafiju ar konjaciņu, pļerkst un nemaz neskrien spēlēt paslēpes. :))
Stāsta morāle: savs laiks paslēpēm, savs sēdēt, ēst un vāvuļot - tā nu māte daba iekārtojusi. ;)
atgādināji kundzēm par viņu seno zvērestu? :D
Atgādināju pagājušo vasaru radu saietā. Šīs tikai labsirdīgi nosmēja, vērojot, kā mazbērnu banda spiedzot viens otru ķersta starp upeņu krūmiem dārzā. :)
Manā saimē vienmēr bijis cieņā turēts, patīkami zināt, ka arī Thel saimē ir ievazājies :D
Aerobika ar skatu pet partneri :D ! | |