|
[May. 2nd, 2011|03:01 pm] |
trešo reizi pusotras nedēļas laikā asins pa degunu. šoreiz naktī. dakter, dakter, vai es miršu?
otra lieta - visnomierinošākā skaņa pagaidām ir ventilācijas dūkšana valsts iestāžu tualetēs un lielveiklos, neilgi pirms slēgšanas (kad tur vairs nav cilvēku). |
|
|
Comments: |
man jau ir kolekcija ar nosūtījumiem, pie kuriem ārstiem jāaiziet, bet viss ir vienkārši - vajag mazāk stresa un vainas apziņas un vairāk mīlestības :)
Ko vajag, to vajag. Problēma tikai tā, ka mīlestbas nekad nav par daudz, bet stresa - par maz.
uffff, Tev ir kāda formula - kā īstenot šo Tevis rakstīto?
zināt, kad iestājas aktīvais un kad pasīvais periods un tad attiecīgi nodoties intensīvam multitāskingam vai vientulīgai urbšanai dziļumā. Slinkuma periodos aplaimot sevi ar pilnasinīgu un nedalītu slinkumu un baudkarīgu lietu baudīšanu (sen izlasīt gribēto romāniņu vai sen rezdēt gribētas filmiņas noskatīšanu). Katrā posmā pagaidu mōdā deletēt "liekos" kontaktus un aktivitātes. paralēli, protams, novērsties no darba kompānijas un pievērsties cilvēkiem, no kuriem "nav nekāda taustāma labuma", bet ir patīkami un labi pavadīt laiku tāpat vien.
parasti šādos gadījumos piededzina asinsvadu un miers... | |