Man vienas no senākajām bērnības atmiņām, kad ap stūri kādu3-4 gadu vecumā skatos kā vīri kauj cūku, šī tur spirinās, bet viens babuis sāk spiegt: "Bērns skatās! Aizvāciet bērnu! Trauma būs!" Bet es pie sevis brīnos par to, cik jocīgi tie pieaugušie, jo es taču esmu maziņš un nekādu traumu tai cūkai nenodarīšu, bet šiem man grib liegt vērot interesantumu. Un tā šī sajūta saglabājas: pieaugušie ir tādi dīvaini ar savām iedomām. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, lūk! Bērnības galvenā atziņa, ka pieaugušie bērnus tur par lielākiem muļķiem kā vajadzētu. Atziņas cements sacietē, kad pats kļūsti par pieaugošo, un reizēm piedalies diskusijās, no kā tik bērni nav jāpasargā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

runa nav par muļķību, bet par to, vai bērnam ir jāpieredz tas, ko viņš nesaprot. bērnībā es arī bez problēmām skatījos "ļika smertji", kuru tagad ir visai problemātiski noskatīties. nevarētu teikt, ka mana dzīves kvalitāte būtu mazinājusies, ja nebūtu redzējusi. tāpat arī justos ievērojami labāk, ja porņukus pirmajā klasē jau nebūtu redzejusi vai tēva un mātes strīdus.
vardarbīgi akti ir vardarbīgi akti un pakļaut to netiešai pieredzēšanai tos, kas neapjēdz, kam viņi tiek pakļauti, nav īsti korekti. ne velti ir noteikts vecuma cenzs, ar kuru nedrīkst seksuāli izmantot bērnus, lai gan tīri fiziski drāzt viņus var kaut no dzimšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok. Saņemšos, un sākšu justies traumēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)