| Comments: |
Paldies par ierakstu un saiti uz avīzītes maketu. Iespaidīgi. Ir divi varianti - vēlētājam saukļi nepatiks, estētika būs pārāk smaga - viņš izrādīs saprāta pazīmes un noraks šitos katoliskos ģeķus. Man gan ir bail no otra varianta.
Viktors Klemperers (vācu filologs, "Trešā reiha valodas" autors; ironiskā kārtā šo grāmatu latviski tulkojusi persona no PLL aģitpropa komandas un deputāta kandidāte, tāpēc vien nav nekādu ilūziju: šie ģeķi, tā teikt, pazīst drēbi) savā dienasgrāmatā apraksta vakaru 30. gadu sākumā, kad pļāpajot ar draugiem pie mazliet vīna, uzzinājuši vēlēšanu rezultātus. Smējušies, protams, ak, tas tak nevar būt nekas nopietns. Nu akurāt kā daži komentos. Dienasgrāmata diezgan objektīvi parāda, kas notika tālāk un cik smieklīgi bija. Nedomāju, ka vēsturisku paralēļu vilkšana vienmēr, visos gadījumos ir attaisnota, bet tas ir labs līdzeklis pret ironisku komfortu un miegainību. Šajā gadījumā šķiet, ka šajos kampaņas cilvēkos kaut kas ir salūzis, kaut kas būtisks, viņi paši to vēl nesaprot.
Varbūt novembrī jau gejiem un lesbietēm aizliegs turēt mājdzīvniekus un izslēgs masveidā no suņu un kaķu audzētāju biedrībām (Klemperera dienasgrāmatā ir tāds moments - viņi abi ar sievu bija kaķu mīļotāji). Kas zin, kas zin ;)))
Man šķiet, ka tu (AŠ)2 par daudz pieraksti. Nav viņi nekādi cīnītāji par āriešu rases tīrību -- tik vien kā visparastākie zagļi, kas saprot, ka kaut kā jānoturas pie varas, citādi, kazi, sāksies tādi paši joki kā ar Lembergu vai Miķelsonu. Skaidrs, nekas tāds jau ne ar Lembergu, ne Miķelsonu (vēl) nav noticis, tak labāk nodrošināties pret visādiem negaidītiem pavērsieniem.
Nu, un to viņi ir sapratuši, ka atsevišķai vēlētāju daļai saukļi "Pederastus krāsnī" stipri labi strādā, un uz to arī viņi iziet. Esmu pilnīgi pārliecināts -- ja tas sauklis Latvijā neietu, viņi it nemaz nebūtu tādi cīnītāji par ģimenes vērtībām.
Tā ir, kā tu saki, apzagušies un citādi sašmucējušies kandidāti ķeras pie propagandas salmiņa, kas izkrāsots noteiktā, diezgan nepārprotamā veidā.
Man arī šķiet, ka šoreiz problēma ir tajā apstāklī, ka nav iespējams prognozēt, cik liela masa un kādā veidā uz šito pavilksies. Var jau būt, ka raizēm nav pamata.
Ja es būtu ebrejiete, domāju, justos mierīgāka, ebrejus ta točno neaiztiks. Vairāk uztrauc tas, ka katram no mums var atrast kādu marginālu šķautni, lai liktu darīt to un nedarīt šito, lai piedraudētu, utt. Pagaidām tas vēl nav tik izteikti, bet mana pieredze liecina, ka pārāk liela daļa cilvēku tieši krīzes periodā ir neaizsargāti, bailīgi un atkarīgi - un pakļaujas, baidās, pirms vēl vispār kādi priekšlikumi, pavēles vai draudi ir izteikti. Un viss jau sākas ar kaut kādiem sīkumiem - nu, tipa, naudiņu vajag, radinieks slims; vai hipotekārais kredīts; vai slēpjama homoseksuālā orientācija - un tad tev saka - vot, izdari tā vai nedari tā, citādi...Un pēc pirmās šmuces cilvēks jau ir ieķēpājies. Nomācoši.
Vienīgais, kas pret to palīdz ir racionāla ilglaicīga stratēģija. un šaubas par savu rīcību, tāda argumentēta izsvēršana. Viegli, protams, runāt.
| From: | nulle |
| Date: | August 29th, 2010 - 02:20 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
man tieši tāpat šķiet | |