par tām iedzimtām idejām |
[Aug. 22nd, 2010|07:03 pm] |
|
|
|
Comments: |
nez, bērnībā ar lellēm nespēlējos, situ bumbu, vadīju lunohodu dzelteno līdz nolūza aste, bet tik un tā vadīju vien tālāk
aber, tas netraucēja sievai "nomaini pampi" palūgt tā, ka nespēlēšanās ar lellēm nav galīgais spriedums jau ;)
toties spēlēšanās ar lellēm gan ir :)
Nesaprotu par ko tur tik traki uztraukties, rajona sievietēm tak viss ir labi. Katra izvēle ir pelnījusi toleranci un nav viena labāka un apgaismotāka dzīves modeļa. Neviens ar akmeņiem nenomētās meiteni no rajona, kas izlems dzīvot savdāk. Tik daudz mūsu sabiedrība ir saniegusi un tālak nav ko iejaukties ar varu padarot laimīgas.
vai tad kāds iejaucas? Te par novērojumiem un tikai.
Mani tikai pārsteidz tas novērojumu secinajums - tas kā dzīvo kaimiņi nav pareizi, cilvēkam, kas toleranci uzskata par vērtību.
nu, tas par tiem puišiem arī ir novērojums, jo šajās mājās sienas ir plānas un karstā laikā visi logi vaļā. vai tad sanāk, ka tolerances dēļes nedrīkstētu redzēt un dzirdēt? vai fiksēt to rakstiski? ir brīži, kad mana tolerance beidzas, piemēram, kad šīs patriarhālo saimniecību mammas rotaļlaukumā sāk audzināt manu dēlu vai pat mani, bet ne par to šeit ir stāsts. Te ir stāsts par idejām, kuras šķiet 'iedzimtas' un nemaināmas, bet īstenībā ir daiļi iemācītas un - kā iemācītas - tās ir iespējams arī mainīt (ja ir tāda vēlme vai nepieciešamība) es tiešām neredzu iemeslu šūties, visi te paliek savās pozīcijās un neviens nevienu neaiztiek. | |