| par tām iedzimtām idejām |
[Aug. 22nd, 2010|07:03 pm] |
Rotaļlaukumā divas mazas krievu meitenītes, apskatot putna kaku uz rotaļstalažām, saka: "to mans bērniņš uzkakāja", uz ko otra meitene atbild: "nē, man ir dvīņi, to viņi uzkakāja". Abas pašas tādā vecumā, kurā knapi stabili staigāt da runāt iemācījušās, vārdi tik plakani un sirreāli no viņām izskanēja. Tikmēr lielākās meitenes skraida apkārt ar ratiņiem un ceriņu pudurī ir ierīkojušas pavardiņu ēst taisīšanai un gultiņas lellēm, kurām ar pulksteņa precizitāti maina pamperus, baro un ucina. Un pēc tam, kad izaugs, tad ticēs vai pat pašas skandēs, ka būt par mātēm, tas aš ģeētiskā līmenī ir sievietēm ielikts.
Kurpretī puikām šajā pašā rotaļlaukumā ļauj spert pa bumbu un nocūkoties smilškastē (jā, jā, jau nepilna gada vecas meitenes ir ar auskariem ausīs, baltām kleitām (BALTĀM! KLEITĀM! mēnešus vecam bērnam rotaļlaukumā!) un mammas ved pie rokas, lai uzmanītu, ka tās nedz žagariņu, nedz čiekuriņu paceltu, vien glīti un rāmi pa asfaltēto celiņu šurpu turpu stiagātu) un nemudina trennēt bērnkopību uz plastmasas leļļiem, līdz ar ko pēc gadiem 20 šīs mazās meitenes tieši tāpat kā viņu mammas, glīti sasietās copītēs, sintētikas kleitās stāvās rotaļlaukumā un pārspriedīs mājsaimniecību ar citām tādām pašām mammām, kamēr jaunie tēvi (kurus šās ar viltu "sieviete ir kakls, kas groza vīrieša galvu" un sociālo inerci būs apprecinājušas uz sevis) šausmināsies, cik drausmīgā toņkārtā skan zīdaiņa brēciens (tamdēļ jāiet blakus istabā prom un jāuzgriež mūzika skaļāk) un kā smird viņa kaka (tamdēļ nevar nomainīt autiņbiksīti) un ka vispār nav vairs laika sev un saviem hobijiem un tamdēļ labāk bērnus nogrūst mammām, jo viņas taču tā daba ir iekārtojusi.. |
|
|
| Comments: |
nez, bērnībā ar lellēm nespēlējos, situ bumbu, vadīju lunohodu dzelteno līdz nolūza aste, bet tik un tā vadīju vien tālāk
aber, tas netraucēja sievai "nomaini pampi" palūgt
tā, ka nespēlēšanās ar lellēm nav galīgais spriedums jau ;)
toties spēlēšanās ar lellēm gan ir :)
Nesaprotu par ko tur tik traki uztraukties, rajona sievietēm tak viss ir labi. Katra izvēle ir pelnījusi toleranci un nav viena labāka un apgaismotāka dzīves modeļa. Neviens ar akmeņiem nenomētās meiteni no rajona, kas izlems dzīvot savdāk. Tik daudz mūsu sabiedrība ir saniegusi un tālak nav ko iejaukties ar varu padarot laimīgas.
vai tad kāds iejaucas? Te par novērojumiem un tikai.
Mani tikai pārsteidz tas novērojumu secinajums - tas kā dzīvo kaimiņi nav pareizi, cilvēkam, kas toleranci uzskata par vērtību.
nu, tas par tiem puišiem arī ir novērojums, jo šajās mājās sienas ir plānas un karstā laikā visi logi vaļā.
vai tad sanāk, ka tolerances dēļes nedrīkstētu redzēt un dzirdēt? vai fiksēt to rakstiski? ir brīži, kad mana tolerance beidzas, piemēram, kad šīs patriarhālo saimniecību mammas rotaļlaukumā sāk audzināt manu dēlu vai pat mani, bet ne par to šeit ir stāsts. Te ir stāsts par idejām, kuras šķiet 'iedzimtas' un nemaināmas, bet īstenībā ir daiļi iemācītas un - kā iemācītas - tās ir iespējams arī mainīt (ja ir tāda vēlme vai nepieciešamība)
es tiešām neredzu iemeslu šūties, visi te paliek savās pozīcijās un neviens nevienu neaiztiek. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}