nu, piemēram, pirmā iepazīšanās ar vīrieša dzimumlocekli relatīvā tuvumā un visādu jēlību uzklausīšana man notika trīsriteņbraucamā vecumā "balto" rajonā no kaimiņonkuļa, kurš taču esot "tik lādzīgs vīrs, kas gan to būtu domājis!?". Marija varētu pastāstīt to pašu par savu civilizēto rajonu un blakusprivātmājas vīriņu, kam rociņa zem svārciņiem pabāzās un piekodinājās "vecākiem neko neteikt".
tā kā, mainās vardarbības formas, bet nevis to vispār nav :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Brrr... Tā kā ne ar ko tādu savā mūžā neesmu sastapies, bet par kā tāda esamību vispār uzzinājis jau pieaugušā vecumā, vienkārši ko tādu nesaprotu. Tak, ņemot vērā, ka savā tagadējā dzīvesvietā pat tenterējot pēc pusnakts mājās skaļi dziedot "še kur līgo priežu meži", neesmu pat riskantas situācijas iespējamību pieļāvis (nuss, izņemot niknu lauleni ar pannu), kur nu vēl to piedzīvojis, tad tomēr izvēlos dzīvot tur, kur vardarbības iespēja ievērojami mazāka un dzīve līdz ar to komfortablāka. Zin, ar gadiem nepieciešamība pēc adrenalīna samazinās, proporcionāli pieaugot interesei par kotletēm. :)

/pieķeksējam, ka jāapzāģē bisei stobrus un jāiepērk pāris saujas renkuļu potenciālajiem draudzētiesgribošiem kaimiņonkuļiem/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tādā ziņā, jā, ir, protams, drošāki un mazāk droši rajoni. Vienīgais, tad ir jānoliek svecīte, lai urlu geto pārāk neizplešas, sašaurinot balto cilvēku oāzītes līdz nekomfortabli mazam izmēram :D

(Reply to this) (Parent)