| :D |
[Mar. 2nd, 2012|12:32 pm] |
Ja es būtu tāds pavārs kā Mārtiņš Rītiņš, tad mans chef d'oeuvre būtu sakaltušas siermaizītes komplektā ar savītušiem āboliem. Esmu izkopusi šo recepti gandrīz vai līdz pilnībai. Kā dabūt pareizi apkaltušas baltmaizes šķēlītes, tā, lai nevarētu uz tām zobus izlauzt un tā, lai tās arī nebūtu cepeškrāsnī vai kā citādi žāvētas, jo tad mainās garšas īpašības un, lai arī, protams, garšīgi, bet nav tas. pareizi izsilušu un izsvīdušu sieru, kas maliņās jau sācis kļūt paciets. sviests, laikam, ir vienīgais, kam jābūt svaigam un labam. un kādu brītiņu vīst sākuši āboli ir tik patīkami saldi, ananāsāboli ir vislabākā šķirne šim nolūkam. Viss kopā sanāk baigi izsmalcināti, hhh |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2012|01:37 pm] |
esmu atklājusi, ka manā skapī ir veselas 4 mantas no "Peruvian collection", jāatzīst, ka vienas no manām mīļākajām. tur ir vai no neuzkrītoši īpatni piegriezumi vai arī latīņamerikas tautu jokainie raksti un krāsu salikumi (kā arī atstājot vešmašīnā uz 100 grādu/5h režīmu drēbe laukā nāk tāda, it kā nekas ļauns tai nebūtu nodarīts, viss čotka).
Piefiksējot šo sakarību savā skapī, uzmeklēju netā attiecīgo zīmolu un secināju, ka, meh, ne sūda tas nekāds Peru modernais bizniss nav, britu kolonizatori ieviesuši jaunu vēsmu savā masveida musarapģērbu ražošanas stratēģijā. huiņa. būs jāmeklē rokā ļaudis, kas braukā uz tiem krajiem un varētu kādu rokdarbotu bruncīti, vēl ar tās zemes izdegušajiem putekļiem noķēzītu, atvest..
no otras puses, zinātu pareizās stratēģijas, gan jau beidzot arī auseklītis/ūsiņš/laimas slotiņa varētu tikpat labi širpotrebā aiziet.. |
|
|