| |
[Dec. 28th, 2010|01:11 pm] |
es esmu īstena sieviete, es māku izšūt kresķikam un arī citos daiļšūšanas veidos protu. Piemērs: virtuves dvielītis, tapis laikā, kad mans ceļš vēl rādījās bioloģiski pareizs, nepagrimis.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2010|01:55 pm] |
kā jau tas tika paredzēts (bet ne ieplānots), pirmdienas nakts beidzās ap puspieciem no rīta kaut kādā purčika spēļu zālē a ļa kolndaika a ļa alcatraz; galdiņi izgleznoti ar kārtīm un kauliņiem, pie bāra altāra dirnēja pāris pusvecu vīru ar saviem aliņiem, krievu lakatos sapucējušās garkāju daiļavas stutējās un dīžājās gar galda hokeja kloķiem, sajutos tā, it kā tūdaļ no stūra iznāks Kventins un viss šic būs deathproof |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2010|03:30 pm] |
tas viss sākās, kad e pateica "tēti, es gribu to sievieti"
un ir tikai viena sieviete, kuru e var gribēt, jo runa ir par mūziku un tajā - kurā e vispār nemīl dziedošu cilvēku balss skaņas - ir tikai viena, kas tiek pieprasīta atkal un atkal. šī te
bet tēvs ir prātnieksviltnieks, tamdēļ the vietā uzlika citu sievieti. e saprata, ka tā ir cita, bet neiebilda, teica "man patīk abas" un pieteicās dejot (savā jocīgajā manierē). Tad istabas vidū lielais vīrietis turēja mazo vīrietīti un viņi abi dejoja, līdz beidzot noslēgumā e griezās tēvam opā, galvu atmetis, kājasrokas izstiepis un absolūtā ekstāzē |
|
|