| |
[Aug. 15th, 2009|10:10 am] |
female line: "i tried to insert myself, but you just don`t see me in your conversations"
sākot ar pl. 2. naktī, nu jau esmu MAD MAN otrās sezonas beigās. Pretīgs seriāls. Nē, nu tādā ziņā ir forši, ka stilīgs unforši, ka profesionālā vide tā dinamiski attēlota, ka grūti atrauties. Bet es nespēju tikt pāri tam nenormālajam mačiskumam un nenormālajai bezsirdībai, kas tajā seriālā ir. Dievagodavārds, es bez mazākās aiztures visu atlikušo mūžu pavadītu meža mājā ar kaķiem un ģertrūdes stainas grāmatām, nekā tādā vidē, kas tiek tēlota šajā seriālā. Beibes mājsaimnieces, kas gatavo ēst un aizmisīgi grib bērnus un džeki sūrie strādātāji, kas darba laikā visu laiku laiž pa kreisi, lien beibēm zem brunčiem un vienlaicīgi pārmet savām sievām jebkādu brīvāku uzvedību. Dievagodavārds, es sagaidu, ka puiši ir foršaki. Kas bišķi saprātīgāks un saturīgāks, nekā tikai erekcija un vāji slēpta godkāre ((puke))
upd.: "A working woman seriously damage his [her husband's] sexual capacity" because of her rivalry and competition with him. This same article said that "the independent woman is a contradiction in terms" [..] "The psychosocial rule that takes form, then, is this: the more educated a woman is, the greater chance there is of sexual disorder, more or less severe. The greater the disordered sexuality in a given group of women, the fewer children they have."" www.honors.umd.edu pēc "Modern Woman: The Lost Sex" The Ladies' Home Journal Magazine - 1947. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2009|08:56 pm] |
lai arī man patīk baudīt garšas, tomēr, jāatzīst, ka ēšana ir besīga padarīšana. Proti, biju nepatīkami pārsteigta, cik ļoti daudz laika un resursu - pieaugot un sākot pašai sevi uzturēt - ir jāziedo ēdiena ieprikšanai, ēst gatavošanai un naudas spelnīšanai, ko notērēt ēst pirkšanā un sagatavošanā, jo bez tā ir visai grūti izdzīvot. Tāpēc patreiz nopietni apsveru iespēju ļaut savām iesnām progresēt. Jo, redziet, kad man ir iesnas, es zaudēju smaržas sajūtu. Bez smaržas nav arī garšas sajūtas. Un bez garšas sajūtas mazinās arī bada (kā arī sāta) sajūta un ēstgriba kļūst mazāk par fizioloģisku padarīsānu, vairāk gan saistīta ar atmiņām par ēdieniem un to garšīgajām garšām. Pārvarot šo atmiņu, ļoti jauki var iztikt ar ļoti mazu devu visai vienkāršu - lai neteiktu negaršīgu - ēdienu, kas ne tikai ļauj ietaupīt laiku, bet arī kopā ar aizkritušajām ausīm, ļauj daudz produktīvāk koncentrēties uz būtiskajām lietām.
(P.S. ja ir velme atmest kādu atkarību no kāda noteikta ēdiena, tas ir jāēd slimības laikā. nav gluži ēdiens, bet profilaktiski tas iedarbojas arī uz smēķētkāri:) |
|
|
| Desertam |
[Aug. 15th, 2009|10:39 pm] |
Tātad, desertīgi piedzīvojumi:
Ēdienu kritiķis Anton Ego, kas runā Pītera O`Tūla balsī: http://www.youtube.com/watch?v=zSoHkadTAxc
Oldskūl sacīkšu mašīna Hudson Hornet (Doc Hudson), kas runā Pōla Ņūmena balsī (diemžel jūtūbē attiecīgais fragments ir šortkatots: http://www.youtube.com/watch?v=j0AnvX05nTg) un pirms "have fun fishing" saka:"Hey, was that floating like a Cadillac, or was that stinging like a beemer? I'm confused. You drive like you fix roads - lousy! " un tas ir mmmmmmmm tembrs, ritms, ailavjūendaivantuhevjōrbeibīz
vai esmu teikusi, ka totāli mīlu O`Tūlu un Ņūmenu? |
|
|