| maļeņkiji ģevočki |
[Jul. 30th, 2009|04:48 pm] |
Vakar no laukiem ciemā bija piebraukuši viesi, kuru starpā arī mana māsīca un viņas adoptētā māsa. abām 15 gadi. nu zajebīs, pagājušajā gadā vēl bija kauli un āda, šauri gurni un lieli, nobrāzti ceļi, a tagad tādas jaunkundzes ar frizūrām un manikīru ka es jau sabijos, ka manas dāvanas būs pārāk necilas un arī - kas būtiskāk - pārāk miniatūras viņu miesām... bet ne par to stāsts. jamējās jau bija noskatījušas sētā spraunākos džekus, kas sita bumbu vārtos tā, kā neeesmu redzējusi viņus darām nekad agrāk un tad ivsas puses stīvējās un stīvējas līdz vecā tante helvetica devās pie visstaltākā jaunēkļa un lūdza aizdot bumbu, jo, redziet, mazā dēla vēl mazāko bumbu vējš prom nes un tāpēc nevar kārtīgi paspēlēt. Protams, tas beidzās ar kolektīvu spēlēšanos un protams, ka mirklī, kad vakars klāt un jādodas iekšā mājā, uz jaunkundžu izmisušo un lūdzošo skatienu helveticas tante sazvērnieciski palūdz pusietim izrādīt apkārtni jaunuvēm, kas te, ak vai, ak vai, pirmo riezi un nedo dies` nakts vidū nomalīsies. hehehe
hehehe |
|
|
| jurmaļina |
[Jul. 30th, 2009|05:59 pm] |
Ai, ai, vakar palaidu garām, sešos esot bijis hailaits no Jaunā Viļņa viesu štātītēm un šūzītēm un jaunajiem nouz-džobiem un lift-apiem. Dēm, dēm, kā es šito gribētu būt redzējusi. Jūs neticēsiet, bet es totāli pavelkos uz to slāvu pizdohenu, ko lielais vairums te par bezgaumību uzskata. Tas taču ir tik kruta: cilvēki-staigājoši teātri, tēli, kas savas tēlainības dēļ ir gatavi zen naža likties, plastmasu lipināt klāt un matus nedabīgā leņķī līmēt. respect, kā teiktu ali G, tas ir kaut kas neaprakstāms, WOOOOW! |
|
|