| viena diena |
[Jul. 16th, 2009|06:31 pm] |
Kā parasti bija vēlēšanās dezertēt. Kopš papīra nodošanas man ir izteikti zems stresa slieksnis, ļoti ātri sanervozējos par visādām nenervozējošam lietām un ļoti ilgi nevaru atiet. Mandražē un drebežē. Pa ceļam uz tikšanās vietu pie sevis atkārtoju savu mīļāko mantru: "negribu, man nevajag, es nevaru, es negribu, man nevajag, es nevaru, es negribu ..."
protams, kā parasti piespiedu sevi to izdarīt un kā parasti rezultāts bija ļoti labs, pat patīkamā kārtā abas iesaistītās puses guva pozitīvas atklāsmes, kas būs būtiskas to tālākajā radošajā darbībā. Taču - ņemot vera augstāk izteiktos apsvērumus - daudz labāk justos, ja visu šo pozitīvi un jēgpilni pavadīto laiku būtu varējusi gulšņāt un lūrēt filmas.. daudz pēc kārtas un nešķirojot. Ne kripatiņas neilgojos pēc interakcijas ar civilizēto sociumu.
Tad, protams, saliju kā princese, pirms tā tika pie iespējas zirni sagulēt - nevienas sausas vīlītes sout tu sei. Ielas tukšas, pretī nāca vien meitene, noāvusi apavus un pēc tam puisi baltos šortos (ķiķiķi). Froši būtu, ja salīt neko nenozīmētu (bet pričenes, meikaps un smalkādas tupeles tač jāsargā!) - ja vēl drēbes ražotu ar kabatām, tā, ka navajadzētu nekādas blodī somas un makus nepieciešamo priekšmetu līdzpaņemšanai, tad mana dzīve būtu daudz skaistāka un vienkāršāka. Aizstaigāju līdz Grāvleja izstādei. Sākumā ļoti patika, tad radās riebums, tad konkrēti izbesīja, uz beigām atkal patika, kopumā esmu totālā sajūsmā. jau iepriekš bija zināms, ka puika domā ar galvu, ne tikai paļaujas uz dabas untumiem. Kā jau teicu - bija ļoti, ļoti labi.
Izstādes dēļ diemžēl nokavēju lietus pēdējo cēlienu un ap to laiku, kad devos mājup, ļaudis svētsvinīgā priekā bija iesākuši līst laukā no vārtrūmēm un veikaliem. Jutos neveikli viņu sausajā klātbūtnē; sāka salt, uznāca miegs. Vienīgais prieks atkal bija pie Klijānu ielas, kur peļķes kā jūras, mašīnas brauc šķeļot viļņus, lavierējot starp noslāpušajām (ķiķiķi), ap kurām ķimerējās jauni vīrieši, savā starpā līksmi sasaucoties un noskaidrojot viens otra spēktrata vainas. Lietus un sniegs ir tas, kas Latviju parasti pārsteidz nesagatavotu, kā nekā LV taču ir 35°Z/ 35°R, vai ne? (no tālākiem komentāriem (kas būtu rupjas versijas par tēmu "dzīvo Latvijā n gadus, bet klimatu nepazīst") atturēšos. A iešu nu ka pabumbulēties labāk
Upd. Ja nebūtu par vēlu, aizstaigātu raudives inspirēto prodžektu apskatīties. šic mūsu ierakumos jau sen kā ir ne tikai iegriezis, bet arī zelta fondā nokļuvis. |
|
|