| kontrastam |
[Mar. 5th, 2009|12:25 am] |
"Kad viņus redz, nevar neievērot. Viņa maza auguma, apaļīgi omulīga, vienmēr smaidoša kundze ar brillēm uz acīm. Tajās stikli, kas ir daudz, daudz biezāki par tiem, kādi ir vairumam cilvēku, kas nēsā brilles. Tas tāpēc, ka viņa redz ļoti, ļoti slikti, viņa ir vājredzīga. Viņš liela auguma, dūšīgs, pat it kā barga, tomēr reizē labsirdīga izskata, nopietns kungs, tikai skatiens viņam klīst it kā kaut kur tālumā. Nē, viņš nav aizsapņojies, viņš ir akls. Pilnīgi. Kad abi iet pa ielu, viņš viņu ir paņēmis zem rokas un paklausīgi dodas līdzi, jo viņiem uz abiem ir tikai viens acu pāris. Bet viņi paši ir pāris, un tāpēc iztiek ar to, kas ir. Iztiek paši un palīdz vēl arī citiem. Lai gan dzīve pret viņiem ir bijusi daudz skarbāka un nežēlīgāka nekā pret daudziem citiem, atņemdama gan acu gaismu, gan vienīgo, ilgi gaidīto dēlu. Tomēr tā ir arī devusi. Viņi ir viens otram, un to uzskata par lielāko likteņa dāvanu." |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2009|11:25 pm] |
Šodienas dienu man pamatīgi sačakarēja no rīta izlasītā ziņa par Dimiteru. Parasti mostos moža un laimīga un, ja kāds īpaši nepacenšas, šo sajūtu varu saglabāt vias dienas garumā (tiesa, kopš esmu skaitāma pieaugušo kārtā, šādi gadījumi kļūst aizvien retāki). Nu, lūk, Dimiters ar savu grjobano grēksūdzi (tā ir viena no daudzajām kristiešu kretīniskajām iezīmēm, ka, attiecībā uz citiem jamējie baigie puritāņi, bet paši divreiz neaizdomājas, kad dara cūcūbas, pēc tam vienkārši paļaujas uz kārtīgu sirds izkratīšanu un kosmisko piedošanu). Vislābākais man patika viņa pašattaisnojošais arguments par to, ka īstenībā viss ir kārtībā, jo,viņš jau galu beigās tā arī savu čibriku nekur neiebāza. Muldēt sievai, atstāt viņu novārtā, naktis pavadīt, uzdzīvojot ar citām sievietēm un pamīcoties svešās gultās - tas jau ir ok. Prātam neaptverama loģika. Rezultātā dienas lielāko daļu pavadīju sūrās domās par to, ka vienīgais, ko es šajā stulbajā pasaulē varētu darīt, ir ierakties darbos, pievērsties tikai ideju pasaulei un strādāt galvu nepaceļot + savu brīvo laiku pavadīt tikai vientuļo māšu sabiedrībā (kas pēc pieredzes patreiz izskatās pēc vienas no vislaimīgākajām un apmierinātākajām sabiedrības daļām Latvijā) |
|
|