Tev varētu piekrist tad, ja Stendzenieks būtu ieturējis to, ko varētu saukt par profesionālu distanci. Ja viņš tik vien darītu kā taisītu kampaņu ar visiem tiem posteriem un pārējiem piederīgajiem sūdiņiem, tad vēl ok. Bet tā jau nav. Viņš pats savā vārdā izplata bulšitu par Šleseru & Co, dibina fiktīvu pozitīvisma sēšanas organizāciju, karina citiem makaronus par saviem šķīstajiem motīviem utt. Tobiš viņa darbība nav jāvērtē ar to pašu mērauklu ar kuru tiek vērtēta to cilvēku darbība, kas taisa reklāmu ZZS, TB vai kādai citai partijai. Viņš reāli ir līdzatbildīgs par to, ko dara Šlesers - par visām 50 000 darba vietām un visu pārējo herņu.
Turklāt ir jau pat arī reklāmā kaut kādas robežas un arī reklāmas veidotājs ir līdzatbildigs par reklāmas saturu. Bet tas jau ir cits jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Minētais salīdzinājums, starp citu, labi parāda, ka ir pagalam nepareizi uztvert reklāmu kā "bukletus un TV rullīšus". Lai ielīstu apziņā ir jāstrādā plašāk, cik vien budžets atļauj.

It's all 'bout cash, es nesaku, ka man tas patiktu, vai tam tā vajadzētu būt, tā vienkārši ir. Es pamazām pierodu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tur jau tā lieta, ka tas nav nekāds attaisnojums. Man nav nekādu iebildumu pret cilvēkiem, kas taisa reklāmu kaut kādiem ZZS vai kam tur vēl kā pret reklāmas spečukiem. (Protams, ja reklāma slikta, tad man var būt iebildumi par to, bet tas ir cits stāsts) Bet Stendzenieks ir pārkāpis kaut kādu robežu, kas neļauj viņu uztvert kā profesionālu reklāmas taisītāju, bet gan kā politiķi, kuram līdz ar to ir jānes atbildība par padarīto. Manuprāt, pret viņu ir jābūt tieši tādai pašai attieksmei, kāds cilvēkiem ir pret Šleseru.
Jo pēc tavas loģikas spriežot, arī kokaīnu tirgot ir ok. Galu galā - it's all about cash. Kas, protams, ir taisnība. Tikai tas ir pretīgi, tāpēc tādus cilvēkus vajag nobāzt drošākā vietā, kur viņi citiem nevar kaitēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Šloseru aizliegtu ar likumu / noglabātu drošā, nepieejamā vietā - es to patiesi atbalstītu & būtu pirmais rindā parakstīties Par.

Kamēr Šlosers ir likumīgs, viņa reklamščegam ir tiesības viņu bīdīt visiem iespējamiem līdzekļiem. Pat ne iespējas, bet pienākums, ja reiz līgums parakstīts.

Šajā situācijā runājot par Stendžu - viņa publiskās aktivitātes un viedoklis nenozīmē, ka tas ir viņa viedoklis, to varētu uzzināt tikai kopā litru baltā izstrebjot. I to nav garantēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par drošo vietu runāju saistībā ar kokaīna tirgoni. Neņemos spriest, vai šlosers ir vai nav pelnījis čoku. Gribēju tikai pateikt, ka Stendzenieks ir pelnījis tādu pašu attieksmi, kāda ir pret Šleseru.

(Reply to this) (Parent)

Viņa viedoklis ir tas, ko viņs publiski pasniedz kā savu viedokli. Un to viņš ir darījis publiski un nepārprotami. Tā ka litrs baltā te pilnīgi nav vajadzīgs. Pārlasi dažas intervijas, tad vēl kādu TV raidījumu un bilde ir gatava. Bet ja to tu neuzskati par viņa viedokli, tad es nesaprotu, ko tu sauc par viņa viedokli. Jo tad jau arī Šlesera viedoklis, ko viņš pauž kādā intervijā arī nav viņa viedoklis. Te arī būtu baltais jāstrēbj?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Emmmm... jā! Publiski pasniegtu, jo īpaši - reklamščega viedokli nevar uzskatīt par konkrētā cilvēka viedokli, es jau tieši par to.

Nē, es neizslēdzu iespēju, ka Stendža tam visam patiesi tic un piedalās ar sirdi un dvēseli. BET - es neizslēdzu, ka tā nav & neņemos spriest, nezinot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viedoklis nav tas, kam "patiesi tic" jo tādā gadījumā to par ar balto nenoskaidrosi. Viedoklis ir tas, ko cilvēks publiski pauž kā savu viedokli un tādā veidā uzņemas noteiktas saistības. Reklamščiks vai sētnieks tas vairs nav svarīgi. Vai tomēr reklamščikiem ir kaut kādas morālās brīvdienas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hehe, nu jā, un te mēs atgriežamies pie pirmā commenta un sākam visu no sākuma. Vārdsakot - miers, draudzība un košļene, kaut kā tā ;)

(Reply to this) (Parent)

tādā gadījumā jau sūri stendžam, nu, dzīvot nepartrauktā šizofrēnijā. Mājās labais tētiņš, pasaules lāpītājs, a darbā no sirds un no rajona ŠŠ aģitē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, nu nepārspīlē tak, nepārspīlē, tu tak saproti, ko es domāju. :)

(Reply to this) (Parent)

Tas taču attiecas uz jebkuru politiķi, ka viņa publiski pasniegtais viedoklis var pavisam nesakrist ar viņa patieso viedokli. Viena no daudzajām kļūdām, kuras mēs pieļaujam, spriežot par politiķiem - iedomāties, ka politiķis vienmēr saka savas patiesās domas, un vienmēr runā tikai un vienīgi patiesību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, par kādiem "mēs" tu runā. Es tādu kļūdu nepieļauju.

Tu, savukārt, pieļauj citu kļūdu: aizmirsti, ka politiķiem ir zināmi pienākumi pret sabiedrību, kuras intereses viņi pārstāv. Proti, viņiem ir morāls pienākums neizteikt apzināti nepatiesus izteikumus (nemelot). Līdz ar to, ieslēdzas tas, ko varētu saukt par "patiesuma prezumpciju", proti, kamēr nav pretēju indikāciju, politiķa publiskie izteikumi ir jāpieņem kā patiesība. Tava kļūda, tātad, ir tajā, ka tu uzskati, ka šādai prezumpcijai nevajadzētu būt, jeb, vienkārši sakot, ka politiķi drīkst melot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie ir tikai pienākumi "uz papīra", kuriem trūkst kontroles mehānismu. Jo īpaši, ņemot vērā vidējā vēlētāja īso atmiņu. Cik gan lielu lomu tagad vairs spēlē jūrmalgeita, piemēram?

Es nesaku, ka politiķi drīkst melot. Bet, tā kā esam mēs tādi, kādi esam, tad notiek tā, kā notiek. Nodokļus nemaksāt arī nedrīkst. Un krāpt mīļotos/mīļotās. Un braukt par zaķi. uttutjp

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, politiķi daudz un bieži uzvedas amorāli un melo sabiedrībai - tā ir triviāla atziņa, kurai es piekrītu. Skaidrs arī kāpēc - morālie pienākumi no citiem atšķiras tieši ar to, ka to ievērošana ir atkarīga no paša indivīda vēlmes tiem pakļauties. Proti, lai pašam par sevi nav kauns un sirdsapziņa nezāģē. Tikai paši fundamentālākie morālie pienākumi ir iestrādāti likumdošanā (nezagt, nenogalināt, nesniegt nepatiesu liecību, etc.). Savukārt, citus morālos pienākumus neievērot ir viegli, jo nekādas smagākas sankcijas, kā sabiedrības nosodījums, par to nevar iestāties. Bet kas no tā visa izriet?

Es te mēģinu bīdīt tēzi, ka viss, ko cilvēki publiski saka, ir jāpieņem kā patiesība, pat, ja mums ir lielas aizdomas, ka viņi melo. Mums tas jāpieņem, kamēr nav pierādījies pretējais, jo nekā cita jau mums nav. Tas vajadzīgs, lai vispār varētu izdarīt kaut kādus spriedumus par politikā notiekošo. Pretējā gadījumā iznāk būvēt kaut kādas mistiskas sazvērestības teorijas, kam nav nekādas saķeres ar politisko realitāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan ieteiktu nomainīt ar "kamēr nav radušās ar vairākiem netiešiem pierādījumiem pamatotas aizdomas", jo ar to tiešo pierādīšanu iet jau nu mums ļoooti pašvaki. Savienojumā ar politiskās atmiņas uzlabošanu tas jau varētu sākt strādāt.

(Reply to this) (Parent)