Būtu aiz loga cits gadalaiks, es vienkārši iekalambūrētu - homo rudens.

Precēties var arī bez visām tām dārgajām dekorācijām un bara cilvēku, ar kuriem tu ikdienā kontaktējies tikai vajadzības pēc. Jo klusāk, jo mazāka trauma tiem diviem, kuri jau tāpat ir gana apmulsuši un nobijušies sakarā ar to, ko dara.

(Reply to this) (Thread)

tāpēc es minēju, ka viņa ir proamerikāniska kristiete. Dream come true vai kkā tā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nu par to, kādi katram ir tie drīmi, laikam nestrīdas, ja vien negrib izkauties. Man personīgi gribētos bēgt no šādas ceremonijas pēc iespējas tālāk, bet redz, ir taču pasaulē kāds, kurš mīlestības vārdā ir gatavs pat uz šādiem upuriem.

Tak vipjem za ļubofj!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nu. Kurš nu būtu runājis...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nu, un kurš tad tavuprāt runā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas, kurš pats - droši vien - ne jau ar pieneņstiebriņu pļaviņā solījās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Starp citu, gandrīz vai tā - viss notika viņas vecāku mājas dārzā, šaurā ģimenes lokā (mazāk, kā 20 cilvēki) un ilga piecpadsmit minūtes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tā lieta, ka "gandrīz".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fuck off :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

?

(Reply to this) (Parent)

Da beidz, par ko tur apmulst un baidīties, procedūra ir ātra un nesāpīga, un beigu galā neko fundamentāli tāpat nemaina. Kāzas un bēres tak ir sava veida ģimenes salidojumi — sabrauc visi kopā, apspriež, kuŗš tad nu kuŗā minētajā dzīves posmā tagad atrodas, pagaužas, ka piens vairs nav nekādā cenā un dēls nodzeŗ visu pensiju un tad, kad kārtējo reizi pārliecinājušies par pasaules cikliskumu, atkal pašķiŗas, lai tiktos nākamajās kāzās vai bērēs. Ne laulātais pāris, ne nelaiķis attiecīgajos pasākumos nav nekas daudz vairāk kā tikai iegansts, kāpēc vispār sanākt kopā, un labās kāzās pret rītu visi tāpat ir piemirsuši, kur īsti atrodas, nemaz nerunājot par to, kas ar ko precas un kāpēc.

(Reply to this) (Parent)