Comments: |
| From: | junona |
Date: | April 21st, 2009 - 02:26 am |
---|
| | | (Link) |
|
Vienu posmu, šķiet, tomēr piemirsi - pienāk laiks, kad kāzu un dzemdībnamu pasākumus nomaina bēru mielasti ar neiztrūkstošo gremdēšanos atmiņās par smilškastēm un visiem iepriekšējiem posmiem. Bet ja nopietni, tad tavā vietā tajos kāzu salonos kāju nespertu. Ja nu iepatīkas!
Tu pēc savas pieredzes par tiem kāzu saloniem, džūno?
| From: | junona |
Date: | April 21st, 2009 - 04:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu labi. Starp mums meitenēm runājot, tas bija tikai joks.
Būtu aiz loga cits gadalaiks, es vienkārši iekalambūrētu - homo rudens.
Precēties var arī bez visām tām dārgajām dekorācijām un bara cilvēku, ar kuriem tu ikdienā kontaktējies tikai vajadzības pēc. Jo klusāk, jo mazāka trauma tiem diviem, kuri jau tāpat ir gana apmulsuši un nobijušies sakarā ar to, ko dara.
tāpēc es minēju, ka viņa ir proamerikāniska kristiete. Dream come true vai kkā tā
Jā, nu par to, kādi katram ir tie drīmi, laikam nestrīdas, ja vien negrib izkauties. Man personīgi gribētos bēgt no šādas ceremonijas pēc iespējas tālāk, bet redz, ir taču pasaulē kāds, kurš mīlestības vārdā ir gatavs pat uz šādiem upuriem.
Tak vipjem za ļubofj!
| From: | junona |
Date: | April 21st, 2009 - 04:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, nu. Kurš nu būtu runājis...
Nu, nu, un kurš tad tavuprāt runā?
tas, kurš pats - droši vien - ne jau ar pieneņstiebriņu pļaviņā solījās
Starp citu, gandrīz vai tā - viss notika viņas vecāku mājas dārzā, šaurā ģimenes lokā (mazāk, kā 20 cilvēki) un ilga piecpadsmit minūtes.
| From: | junona |
Date: | April 22nd, 2009 - 03:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tur jau tā lieta, ka "gandrīz".
| From: | junona |
Date: | April 22nd, 2009 - 10:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
?
Da beidz, par ko tur apmulst un baidīties, procedūra ir ātra un nesāpīga, un beigu galā neko fundamentāli tāpat nemaina. Kāzas un bēres tak ir sava veida ģimenes salidojumi — sabrauc visi kopā, apspriež, kuŗš tad nu kuŗā minētajā dzīves posmā tagad atrodas, pagaužas, ka piens vairs nav nekādā cenā un dēls nodzeŗ visu pensiju un tad, kad kārtējo reizi pārliecinājušies par pasaules cikliskumu, atkal pašķiŗas, lai tiktos nākamajās kāzās vai bērēs. Ne laulātais pāris, ne nelaiķis attiecīgajos pasākumos nav nekas daudz vairāk kā tikai iegansts, kāpēc vispār sanākt kopā, un labās kāzās pret rītu visi tāpat ir piemirsuši, kur īsti atrodas, nemaz nerunājot par to, kas ar ko precas un kāpēc. | |