Kaut arī tās lietas nav smukas, tomēr uz tām situācijām, man šķiet, nav attiecināms jautājums par plaģiātismu. Jo plaģiātisms ir pārkāpums pret oficiālo autorību (publikācija, patents, intelektuālais īpašums), nevis pret faktisko autoru (ghost writer). Respektīvi, kamēr netiek demonstrēta autorība (publiska runa, piem.), tikmēr nevar runāt par plaģiātismu, jo faktiskais autors kaut kādu iemeslu dēļ ir atteicies no pretenzijām uz autorību.

(Reply to this) (Thread)

tipa, jā, bet mani vairāk aiztiek vietās, ka persona tiek uzskatīta par prātīgāku, nekā tā ir, tāpēc, ka publiski izpilda tekstus (ļauj domāt, ka ir autors), kā autors šī persona nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielākā daļa šo tekstu jau neko prātīgi nav, prasts klišeju un banalitāšu apkopojums, nekā sarežģīta, un, ja tā vēl nedaudz plašāk ņem, arī "prātīga" teksta sacerēšana vēl neliecina par to, ka teksta autors ir tikpat prātīgs, cik tā sacerētais teksts.

(Reply to this) (Parent)