Es gan tiku LKA folkloristos, divus gadus nomācījos, bet pietrūka substances, kā arī vīlos jauniešu izglītotības un izzinošās intereses līmenī, par kuru ejot uz augstskolu pēc skolas biju nepamatoti augstās cerībās. Tiesa, tagad, 10 gadus vēlāk atskatoties, redzu, ka šie divi it kā izmestie LKA gadi bija milzu ilgtermiņa svētība. Piemēram, tie manam daudz ilgākajam etniskajam imperatīvam piešķira empīrisku un daļēji teorētisku bāzi, un tur, pateicoties tam folkloristikas mazumam, ko piedzīvoju, uz mūžīgiem laikiem sapratu, ka parastie, normālie, "mazie" cilvēki kopumā ir gudrāki par filozofiem. Tas tiešam ir ļoti svarīgi un, kā saka, humbling.