mana kolēģe izšķīrusies no džeka un tagad ir stadijā - es vairs nekad ar nevienu nesapīšos. nu tā kā pagaidām nesatiksies, es viņai prasu, nē, nekad, nekad vairs nekādu vīriešu, viņa man saka. stulbā!
un es vispār nevaru saprast tās sievietes, kas iet caur tām "visi vīrieši ir cūkas" stadijām, man tas vienmēr licies smieklīgi un uzspēlēti, it īpaši, kad viņām uzrodas nākamais un tad viņas ir aizmirsušas, ko pirms dienas teica.

es vīriešus dievinu, man bez viņiem ir garlaicīgi, koķetēt ar vīriešiem man ir tik pat nepieciešami kā regulārs 9 stundu miegs. esot vairākus gadus vienās un tajās pašās attiecībās, es turpinu fantazēt par citiem vīriešiem. ja man atņemtu šīs fantāzijas, es sajuktu prātā ar savu vienīgo vīrieti. kad sveši vīrieši man izsaka komplimentus, es uzplaukstu un jūtos tik dzīva, nav pat svarīgi, vai tas ir kāds nedaudz apkodies, garāmejošs tēviņš piektdienas naktī uz ielas.

mīļās meitenes, tas ir tik necienīgi saukt savus bijušos vīriešus par cūkām un kretīniem. kāpēc tad jūs vispār bijāt kopā? visi mani vīrieši ir bijuši ārkārtīgi forši, nav pat svarīgi, vai es viņus pametu vai viņi mani pameta un kādi bija šie aiziešanas apstākļi. ja viņi nebūtu forši manā uztverē, es taču ar viņiem nebūtu neko uzsākusi.

jā, es tik tiešām nesaprotu, kā var uzskatīt, ka vīrieši ir cūkas un ka bez viņiem var iztikt. nu nevar tak!