Tā padomājot,esmu nosacītā ēd (EatPrayLove) stadijā,lai gan tas vairāk ir mans traktējums,jo grāmatu vēl neesmu lasījusi. Es piepildi dienas no sajūtām,garšām,smaržām,skaņām.Es nevaru vairs ieēst kaut ko,man sākumā jāiemīl.Esmu iemīlējusi kakao tā pilnā būtībā,kā arī sezama sēkliņās,diži daudz gan citu neko nespēju ieēst.Mani aizrauj detaļas-arhitektūrā,tērpos,cilvēkos.Nesen sazvanījos ar mīļdraudzeni un sapratu,cik ļoti man pietrūkst viņas balss tembra un runas veida..šodien vēroju,cik gan rotaļīgi saule spēj spēlēties manos zelta aizkaros..

Teorētiski nākamajai stadijai vajdzētu būt lūdzies,kas jaušami nāk tuvāk,tikai neesmu vēl atradusi savu lūdzies.Es nedomau kādu ticību,lietu vai ko tādu.Es vairāk domāju spēku,kuru var atrast pašam sevī un piepildīt visu,ko vien gribi.


Mīli?šī stadija man būs pēc 6 mēnešiem Grieķijā, jā,iespējama arī Londona vai Parīze uz 5 mēnešiem,bet sirds dziļumos jūtu,ka tā būs Grieķija. Tāds nu ir mans tuvāko 11 mēnešu plāns.



P.S. bet varbūt viss nenotiek pa daļām,tā gan būtu vienkāršāk.