Man,laikam gluži kā arī visām, ir dažādas draudzenes(man-piecas pavisam),katra ar savu īpašu individulaitāti,pasaules redzējumu un kopējo vēsturi mūsu attiecībās...Ar katru no viņām esmu citādāka,kaut gan atšķiras tikai nianses,bet tās jau draudzībā ir ļoti svarīgas,vai ne?Iespējams pat nianses nav īstais vārds,bet gan robeža-cik tālu varu iet un cik tālu kopā varam iet, kā arī atklātības pakāpe.

Nu lūk,pašlaik man pietrūkst vienas no draudzenēm-ļoti,ļoti..nu tās,ar kuru kopā kalnus gāžam un meklējam piedzīvojumus,kura mainījusi manu pasaules redzējumu un,jā,arī daudz man iemācījusi,pilveidojusi mani.
Tāpēc pēc mūsu telefonsarunas iedomājos,cik gan patiecīga es esmu par viņu un vispār par manām draudzenēm-gan bēdās,gan priekos.