Man laikam ar laiku vajag vairāk un vairāk,ne jau tas,ka nevaru samierināties ar to,kas ir vai ka nav labi tā, kā ir,bet gan fakts,ka ļoti ātri iestājas apnicība,nav pat runa par rutīnu,bet gan par tādu "eu,bet var tak' arī citādāk-tā vai tā un šitā un vēl tā-pamēgināsim!" Bet tad jau jautājums-ar cik pietiek,kur ir tā līnija,kur tālāk nedrīkst,kur viss ir attiecīgajā daudzumā,kur ir līdzsvars,bet laikam tāda nav,jo cilvēks tak' pats par sevi ir nestabila radība-kur vējš papūš,tur liecas vai arī spītīgie tad (ak,vai!!!) sāk ar vēju cīnīties.