Mājās ir tāda veca un apbružāta grāmata "Pasakas par ziediem", kuru tagad ļoti vēlētos pārlasīt - atceros,ka bērnībā visas mammas kā jau mammas lasīja ierastās pasakas,bet man mamma lasīja pasakas par ziediem,kur realitāte savijas ar sapņiem un nežēlīgākais ar viss viss skaistāko - tādas mazas un it kā nenozīmīgas lietas arī veido cilvēkus,ne tā?