05 Oktobris 2018 @ 08:06
Fu!  
Jauna vai veca tendence, bet uzņemties vainu par visu.
Kas tas tāds!

Un tad staigāt ar zīmogu uz pieres "piedodiet atvainojiet".
 
 
( Post a new comment )
Runcis[info]runcis on 5. Oktobris 2018 - 08:49
Pārāk liela apzinība.
Kā arī, varbūt, bērnībā iedzīta vainas apziņa par visu.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 5. Oktobris 2018 - 08:54
Hm.. Makes sense.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info] on 5. Oktobris 2018 - 12:21
Vainu par visiem sūdiem, ko esi sastrādājis, vai arī par citu sūdiem? Jo uzņemties savu sūdu ir diezgan attīstoši un reti.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 5. Oktobris 2018 - 12:57
Nespēja atdalīt, kur vairs ir mani, kur citu sū. Rezultātā ņemt un iet uz visu banku - tātad vainīgs!

Kas pāraug kaut kādā staigāšanā pa dzīvi atvainojoties par savu eksistenci šeit.

Te tā filozofējot, uzreiz radās jautājums, no kurienes cilvēkam izriet uzupurēšanās?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info] on 6. Oktobris 2018 - 10:11
Tāds atvainošanās sindroms man asociējas tikai ar lišķiem. Patiesa vainas uzņemšanās par itin visu nemaz nav manīta. Minu, ka tas varētu būt kāds traumas rezultāts. Bet par uzupurēšanos "nedaudz" te :https://m.youtube.com/watch?v=SKzpj0Ev8Xs
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on 5. Oktobris 2018 - 16:33
Uzupurēties jau var arī tad, ja neesi ne pie kā vainīgs. Bet Tevis aprakstītās tendences sakarā man šķiet ļoti vērtīgi apdomāt, kas ir tava atbildība un kas - nav. Spēja atvainoties par savām kļūdām tiešām šķiet nebūt ne bieža un pozitīva īpašība. Bet automātiski atvainoties par visu drīzāk liekas negatīvas pieredzes rezultātā veidojies ieradums.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 5. Oktobris 2018 - 16:55
Uzupurēšanos nedomāju, kā paralēles vilkšanu konkrēti ar šo vainas sajūtu, bet arī tas ir iekļaujams, protams.
Lai tur vai kā, paldies par iesaisti. Ļoti vērtīgi priekš manis (:
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)