Vainu par visiem sūdiem, ko esi sastrādājis, vai arī par citu sūdiem? Jo uzņemties savu sūdu ir diezgan attīstoši un reti.

Nespēja atdalīt, kur vairs ir mani, kur citu sū. Rezultātā ņemt un iet uz visu banku - tātad vainīgs!

Kas pāraug kaut kādā staigāšanā pa dzīvi atvainojoties par savu eksistenci šeit.

Te tā filozofējot, uzreiz radās jautājums, no kurienes cilvēkam izriet uzupurēšanās?

Tāds atvainošanās sindroms man asociējas tikai ar lišķiem. Patiesa vainas uzņemšanās par itin visu nemaz nav manīta. Minu, ka tas varētu būt kāds traumas rezultāts. Bet par uzupurēšanos "nedaudz" te :https://m.youtube.com/watch?v=SKzpj0Ev8Xs