Nu jā, tas laikam arī ir mans centrālais klupšanas akmens — proti, motivācija manā grāmatā vispār (ne tikai šādā kontekstā) ir salīdzinoši mazsvarīgs parametrs un centrālais kritērijs vienmēr ir nodarījuma smagums/apjoms. Kas, protams, ir netipiski uz pastāvošā juridiskā-politiskā-ētiskā utt. freimvorka bāzes, līdz ar to visu šo uztvert tīri kā teorētisku spriedelēšanu.