Nu, nevajag jau sašaurināt tikai uz vienu konkrētu cilvēku iznīcināšanas tehnoloģiju. Armēņu masveida iznīcināšana WWI laikā ir genocīds, holodomors ir genocīds, kambodžiešu masveida represijas un iznīcināšana sarkano khmeru režīma laikā ir genocīds utt., tiem visiem ir kopīga reālu, konkrētu cilvēku nonāvēšana milzīgos apjomos, balstoties uz viņu piederību kaut kādām grupām.

Tas, manā personīgajā skatījumā, arī ir galvenais traģēdijas un šausmu moments šādos notikumos — nevis tas, ka tiek apdraudēta grupas eksistence, bet gan tas, ka grupas eksistence tiek izmantota par ieganstu tam, lai tiktu apdraudēti reāli cilvēki. Pašas grupas bojāeja... nezinu, acīmredzot ne līdz galam spēju internalizēt rūpes par abstraktām entitātēm atsevišķi no tās sastādošajiem konkrētajiem indivīdiem.

No otras puses, iepriekš teikto noteikti nevajag saprast tā, ka es vīpsnāju par bērnu atņemšanu ģimenēm, kas tā pilnīgi noteikti nav. Es tikai ne sevišķi labi saprotu (te ir logs kādam sāji pasmīnēt par manu vājo izpratnes līmeni) to, kā jebko no šīm lietām vēl sliktāku padara grupu piederības elements (tieši tas pats attiecas arī uz t.s. "naida noziegumiem" vai, vēl vairāk, "naida runu").