Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Friends


ulvs
May. 12th, 2026 06:29 pm

Rīgas domē rukšu cīņas. 


- KAM LIELĀKS VĒDERS?! 
- MAN! 
- NĒ, MAN! 
- ES TEVI NOSITĪŠU, SUKA!

2 comments - Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 06:02 pm mūzikas ģenēze

Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.

Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 05:59 pm

Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis

Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 04:14 pm

Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).


Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.

In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.

Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.

It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of  "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.

Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 03:48 pm Unkle

Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes?

2 comments - Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 01:54 pm the futility of prediction in life

Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes. 

Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"? 

Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām. 

Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados. 

Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme. 

Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.


Leave a comment


ulvs
May. 12th, 2026 01:26 pm

https://www.imdb.com/title/tt0064177/

Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.

Leave a comment


methodrone
May. 12th, 2026 10:07 am

You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.

*

Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.

Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.

Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?

Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.

6 comments - Leave a comment


ulvs
May. 11th, 2026 10:57 pm Disclosure 2026

Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls.

Leave a comment


ulvs
May. 11th, 2026 09:47 pm

Tuvākajā nedēļā pieteikšu sev divu nedēļu atvaļinājumu. Sarunāju sev retrītu būdiņā, netālu no Liepājas, 20min gājienā no jūras. Sarunāju no biedra viņa Tascam Portastudio 4 track kasešu maği, paķeru līdz mikrofonu, savu lampu pastūzi Bugera V5 (ieliku Jensen C8 skaļruni, tuvinot skaņas profilu Fender lampiniekiem), ğitāru, mazo analogo bungmašīnu Korg Volca beats, dažādus delay pedăļus, u.c. efektus. Mērķis transmutēt gargo fiziskajā.

Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments.

Leave a comment


neraate
May. 11th, 2026 08:16 pm

man galvā atkal nav vietas un ir grūti padomāt. pēc nedēļas ekskursija diviem bērniem, rīt trešajam un es vairs nesaprotu kuram cikos jābūt, jo tikšanās vieta viena un ta pati un laiki arī.. līdzīgi :D un pilnai laimei tajā dienā, kad ekskursija (uz kuru es sīkus vedīšu ar mašīnu jo busiņā beigušās vietas.lol) vecākajam mūzikas skolas orķestra koncerts


šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai

sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes

Leave a comment

Forward a Page