Vasara un dūmi -

youtube man arī riebjas un nekas tos neskatos. Tāpat arī facebook – faktiski šie mēdiji ir tas pats kas TV.

Pārējie oficiālie mēdiji arī ir tikai politiķu tribīne, ka neko nopietnu tur nevar atrast. Tviteris it kā pretendē (ja neņem vērā komentārus) uz iespēju ātri saņemt informāciju no apstiprinātām personām. Bet tas neatrisina problēmu, ka tie arī ir politiķi – atcerēsimies PVO paziņojumu, ka maskas nepalīdz.

Vislabākie analītiskie raksti (jo oriģinālos pētījumus reti kurš ir spējīgs pastāvīgi izprast vai pat izlasīt) šobrīd ir tieši blogos, kurus uztur speciālisti, kas ir pierādījuši sevi kā ļoti sakarīgus un zinošus noteiktās jomās. Šie blogi tiek rakstīti bez atalgojuma, tajos nav vai ir ļoti minimālas reklāmas (tātad nav klikšķbaitu rakstītā sviesta). Man piemēram, šobrīd patīk slatestarcodex.com un thezvi.wordpress.com, bet ir arī vēl citi.

(Reply) (Parent) (Thread)

man neriebj youtūbs, tur tiešām var atrast ļoti daudz noderīgas informācijas gandrīz par jebko.
bet viegli besī, kad linko uz youtūba kanāliem, kuros nav atsauču par tēmām, kuras konkŗetā kanāla autors razbirajet.
nepretendēju uz spējām izprast dziļus un sarežģītus pētījumus, bet jūtos drošāk, kad ir atsauces uz tādiem, jo tad rodas izlūzija, ka to apskatīsies, kāds, kurš ir kompetentāks par mani, un norādīs uz nepilnībām un kļūdām. vismaz pastāv tāda iespēja. ja atsauču nav, tad zūd arī ticamības moments.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bieži būtisko no tā, ko pastāsta 1 stundas garā intervijā, var izlasīt 2 minūtēs. Cilvēki man katru dienu sūta dažādus youtube linkus bez jebkāda informācijas apkopojumu. Man vajadzētu vairāk nekā 24 stundas diennaktī, lai tos visus noskatītos. Ja esi noskatījies kaut ko vērtīgu un gribi citiem pavēstīt, tad labāk patērē 5-10 minūtes, lai uzrakstītu konspektu un nosūtītu citiem (ar linku beigās), lai sīkākas intereses dēļ varētu arī paskatīties.

Bet laikam jau to nevar no citiem sagaidīt, jo youtube ir kā TV – vairums cilvēku skatās bez domāšanas.

(Reply) (Parent)