O, jā, pirmā uzvara! Ja to tā vispār var nosaukt. VīrieC izdarīja tā, kā es uzskatīju par pareizu, - nevis šodien speciāli pa dienu skriet pie mammītes, lai aizvestu bildes, bet lai paši, garām braucot, paņem!
Un ne jau tā kāda mana iegriba, lai ieriebtu.. Mums tagad baigais taupības režīms, ar auto nebraucam praktiski nemaz. Baisi lieli izdevumi bija un būs, auto remonts vien bij` savi <800ls..
Bet no otras puses - kas mēs kaut kādi jampampiņi, kas mūžīgi skraidīs, kad ar pirkstiņu pamāj?! Pietiek jau, ka skraidījām 200km turp un atpakaļ viņu mantas uz Rīgu vadāt, katrs brauciens arī ne mazums benzīna izmaksāja
Man tas nav saprotams.. Manā izpratnē jābūt abpusējai sadarbībai starp vecākiem un bērniem, nevis vecāki ir kungi un bērniem tikai galva jāklana un rokas jābučo..
Turklāt ir atšķirība starp "palūgt" un "likt", vienkārši nostādīt fakta priekšā.
Jāskrien, jo naudiņu reizēm iedod? :P Ar naudu nenopirkt cilvēciskās attiecības, paši vainīgi, ka $ uzskata par ieroci..
Un šodien būs tieši tā - viņiem sagribējās, lai tad izbrīvē 5 min. Es saprastu, ja kāds slims un zāles vajag, bet te vienkārši untums pēc kāzu fočenēm..
Varbūt tomēr sāks kas mainīties šajā ziņā?.. Muļķīga protams, bet tomēr - cerība.. VīrieC sācis vairāk ieklausīties, ko saku.. Un piekrīt..
Kaut kā dīvaini ;))))) Ģimene! ;)))))