Nu man ir taa, ka es vinas saprotu, tapec ne uz vienu nedusmojos.
Ar bernibas drushkaam laikus sarunaajam tusina laiku, un reizi 4-5 meneshos satiekmaies un paaleejamies, pilnigi pietiek:)
Draudzibas ir tikpat dabisks process, kaa viss cits, nekas nav muzhigs, taam, kam "janomirst" nobeigsies, nav tur ko censties uztureet ar varu.
Nedeelju ieprieksh uzzvani draudzeneem un tad jau ari randinsh sanaaks, un visaam forshi buus!

Tev dikti paveicies, ka vari tās tantes sadabūt kopā, man parastiviss aplaužas, sākas šitie - man vīrietis nelaiž, man sīkais jāliek gule't etc. blablabla.. Vienkārši redzu, ka tiem cilvēkiem citas prioritātes.. Nu ko, žēl..
Pēc kāzām, kad bilžu skatīšanos rīkoju, tieši šitais bij` - viena vispār neko nepateica, ka nebūs, otrai kaut kādas svarīgākas lietas, trešā jau aizbraukusi atpakaļ uz Vāciju.. Tās tantes nav iespējams savākt. Ar večiem tādā ziņā i daudz vieglāk! Es domāju - ar vīriešiem, draugiem.
Nu jā jā, to takš zinu, kam Tu stāsti :))))))))) kas nobeigsies - nobeigsies.. Es tik esu sašutusi, ka man vispār tā uz sitiena nav ar ko patusēt! :))))))))))))))

par to "uz sitiena" pati zinu kaa ir, bet vieglak ir, kad paskatos sevii- par ko tad es dusmojos, par to, ka man tagad sagribeejaas, bet vinaam nee?:D sitaa man ari ar radiem ir, sagribu satikties, a shamiem citi plaani, es protams dusmiiga, ka viniem ir kas svarigaks par mani! bet tas jau normali sanak, ka es ari ne vienmer uz sitiena gribu/varu satikties. laikam ari draudzibas ir loti dazadas, dazas prasa lai kopj ilgterminaa, reizi neelja uzjautaa kaa iet un 2 meneshus ieprieksh saruna tikshanos, dazhaas var sazvanities reizi pusgadaa un viss ir super, dazhaas viss spontaani- shodien tuseejam, pec tam neliekamies ne zinis... nezinu, bus man par to japadoma, kas ir ar tam sievietem:D
katra zinjaa jo nobiedrushaaka un lamiigaka personiba, jo vieglaaka draudziba, nav tur jaskaidrojas, kapec es neesmu tik sen zvanijusi, un nav tie varianti, kur viirs nelaizh, mulkibas, kaa var kads kadu nelaist, nav jau berni...
un par vechiem taisniiba, bet cik tad var tos vechus!:D

nu nē, nē, tas "tagad" ar domu - pēdējā gada laikā :)))) nav jau lieta tajā, ka man gribas, bet tajā, ka skaitās draugi, bet to nu nekādīi nevar just.. Ielidušas katra savā migā un baigi labi jūtas.. A kad kaut ko vajadzēs tad uzreiz zvanīs un meklēs :P
Jā, draudzības ir dažādas, bet man kā par spīti visas vienādas ;))))))))
A par večiem.. Nu.. Ko lai saku - viņi jau i tādi vieglas uzvedības - pasvilps un atskries ;))))))))))))))

Jā, jā , par tiem večiem pilnīgi piekrītu :)))
Bet ar draudzenēm (kas it kā bijušas draudzenes) var sanākt arī tā- ka satiekas pēc kāda ilgāka laika (nu savācas uz kādu DzD vai tml.), bet izrādās, ka nekā kopīga vairs nav, nav par ko runāt!!!
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka tā kā mēs paši augam un attīstāmies, tad arī draugi mainās, mēs vienkārši izsmeļam cilvēku, iepazīstam un saprotam, ka nekā jauna no viņa vairs nevar sagaidīt un meklējam nākošo, kas palīdzētu mums attīstīties un iet tālāk... Varbūt ciniski, bet, man liekas, ka tā ir! Mēs maināmies, mainās mūsu intereses un mainās arī draugi...

nu ja, ar tiem vīriešiem jau vienmer būs kas kopīgs.. ;))))))))))))))))
Tu saki - meklējam nākošo.. A kur lai meklē draudzeni? Tas i smags jautājums.. Bet doma, protams, pareiza!