| Stulbi, stulbi.. Ja arī gribētu šovakar kaut kur aiziet, nebūtu, ar ko.. Tā padomāju - nav takš nevienas sakarīgas draudzenes! Vot, ja teiktu - davai, aizejam kaut kur, es izmaksāšu, skrietu kā aptrakušas (pārbaudīts..), a citādi.. Vienai darbs, otrai vīrietis, trešai bērni, ceturtā mūžīgi slima, piektai vienmēr citi plāni etc. blablabla..
A vīrieC nekur neinteresē iet, viņam vislabāk mājās. No vienas un daudzām citām pusēm - nav jau nemaz tik slikti..
Un ko man tagad? Meklēt draudzeni? :P Zināms, daudz vieglāk atrast kādu mužiku, ar kuru aizdoties izklaidēs, bet tik lēti dzīvot es nevēlos..
Nezinu, varbūt iestāšos kaķu mīļotāju klubiņā un adīšu zvēriem jaciņas.. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet ar draudzenēm (kas it kā bijušas draudzenes) var sanākt arī tā- ka satiekas pēc kāda ilgāka laika (nu savācas uz kādu DzD vai tml.), bet izrādās, ka nekā kopīga vairs nav, nav par ko runāt!!!
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka tā kā mēs paši augam un attīstāmies, tad arī draugi mainās, mēs vienkārši izsmeļam cilvēku, iepazīstam un saprotam, ka nekā jauna no viņa vairs nevar sagaidīt un meklējam nākošo, kas palīdzētu mums attīstīties un iet tālāk... Varbūt ciniski, bet, man liekas, ka tā ir! Mēs maināmies, mainās mūsu intereses un mainās arī draugi...