Jā, šis jautājums ir bezgala diskutabls..
Par katoļiem varu teikt, ka viņiem Dievs ir bezgalīgs, ideāls. Kaut ieskanas nianse, ka viņš ir persona. Man arī tas liekas nepieņemami. Vispār jau paši kristieši apjēdz, ka ir ārkārtīgi daudz pretrunu viņu sludinātajā. To pamanīju arī pie māsas ejot. Vienā teikumā saka, ka Jēzus ir cilvēks. Pēc mirkļa - Dievs. Nu nav Jēzus nekāds Dievs! Jēzus bija tāds pats cilvēks kā mēs visi. Tikai sasniedza ārkārtīgi lielu garīguma pakāpi, spēja dziedēt cilvēkus, esot apguvis autrumu mācības, kad bija daudzus gadus dzīvojis kalnos..
Stāsts par šo cilvēku ir padarīts par leģendu, apvīts ar brīnumiem, bet patiesībā tā ir realitāte, dzīvē notikušais.. Pieņemu, ka Bībelē tomēr nav viss vārds vārdā pareizi piefiksēts un arī iztulkots ir briesmīgi, tāpēc citēt un analizēt tos vārdus bieži vien i muļķīgi. Arī māsa teica - tikai oriģinālā ir vērts lasīt Bībeli.
Tad vēl - lieto vārdu meditācija, bet neizprot, ko tas nozīmē. Stāsta, kā Jēzus ārstējis cilvēku, bet neatzīst dziedniecību. Stāsta par grēku izpirkšanu 7ās paaudzēs, bet neatzīst karmu, reinkarnāciju.
Tas ir vissāpīgākais moments katolicismā - dzīve pēc nāves. Ja to atzītu, sabruktu esošais modelis par grēcīgu cilvēku, grēksūdzi, Mises apmeklējumu, par Paradīzi un elli, lai arī tās nav konkrētas vietas.
Cilvēki neietu uz baznīcu, neziedotu naudu. Bet. Es noteikti ticu, ka arī tam, ka ir šādas baznīcas ir nozīme - tomēr cilvēkus disciplinē, atgādina par garīgām patiesībām. Lai kā, bet tomēr baznīcas esībā ir sava jēga. Kaut, protams, par to, KĀDA tā baznīca - laba vai ne- var nopūsties un paklusēt.. ;))))

Taa ir nepareiza pieeja attieciibaa uz patiesiibas kriteerijiem religjijas kontekstaa.

Jo ja mees patiesiibu religjijaa veerteejam peec taa, vai veesture pieraada vai apgaazh kaadu no religjijas legjendaam, tad patiesiibaa mums buutu jaapasludina par aplamaam visas pasaules religjijas, jo taas visas satur teiksmu un legjendu elementus ar dazhaadiem staastiem par pasaules un cilveeku rases radiishanu uc.

Tur jau tas sviests, ka kristieshi saaka vaariit to putru, ka pazinjoja, juus, visi pagaani - nevienu savu legjendu nevarat pamatot, toties muusu evanjgjeeliji ir veesturiski patiesi. Nu un tagad pashi grauzh sev pirkstos.

Bet man patiesiibaa par to pat negribaas striideeties. Nav starpiiba, kas Jeezus BIJA, ir buutiski, kas vinjsh IR. Un kristieshiem vinjsh IR dievs, un taa arii ir patiesiiba. Prieksh manis Jeezus nav nekas. Es pat nediskuteeju jautaajumu vai vinjsh ir bijis. Tas nav aktuaali. Religjijas buutiiba ir taada, ka patiesiiba ir tas, kam tu tici. Tas ir religjijas paradokss ko vienkaarshi ir jaapienjem, citaadi tu nevari buut taas religjijas piederiigais.

Manā pasaulē Jēzus vienmēr būs īsts, cilvēks un nevis Dievs. Varbūt Rēriha ietekmē, nezinu..
Atradu toreizējo ierakstu: http://klab.lv/users/dying_bride/37661.html

Zinot, ka austrumu mācības ir pamatotas uz praksi un reālu cilvēku reālu praksi.. Ne jau viss un vienmēr, bet pamatā. Vismaz tas, ko esmu lasījusi, par ko esmu interesējusies.. Man tur daudz tuvākas lietas atrodas. Sarežģītākas un saprotamākas..

Un taa ir tava patiesiiba, kuru, uzskatu man vienkaarshi nav tisiibu apshaubiit ;-)

Religjiskaas tolerances princips.

atbildē uz Tavu iepriekšējo repliku, varu teikt, ka sen neesmu "sastapusi" erudītu un tiešām tolerantu cilvēku, kurš māk diskutēt. Nevis kritizēt un nomētāt ar akmeņiem, bet tieši diskutēt, apspriest, apmainīties ar informāciju, ar savu viedokli! :)))