Taa ir nepareiza pieeja attieciibaa uz patiesiibas kriteerijiem religjijas kontekstaa.

Jo ja mees patiesiibu religjijaa veerteejam peec taa, vai veesture pieraada vai apgaazh kaadu no religjijas legjendaam, tad patiesiibaa mums buutu jaapasludina par aplamaam visas pasaules religjijas, jo taas visas satur teiksmu un legjendu elementus ar dazhaadiem staastiem par pasaules un cilveeku rases radiishanu uc.

Tur jau tas sviests, ka kristieshi saaka vaariit to putru, ka pazinjoja, juus, visi pagaani - nevienu savu legjendu nevarat pamatot, toties muusu evanjgjeeliji ir veesturiski patiesi. Nu un tagad pashi grauzh sev pirkstos.

Bet man patiesiibaa par to pat negribaas striideeties. Nav starpiiba, kas Jeezus BIJA, ir buutiski, kas vinjsh IR. Un kristieshiem vinjsh IR dievs, un taa arii ir patiesiiba. Prieksh manis Jeezus nav nekas. Es pat nediskuteeju jautaajumu vai vinjsh ir bijis. Tas nav aktuaali. Religjijas buutiiba ir taada, ka patiesiiba ir tas, kam tu tici. Tas ir religjijas paradokss ko vienkaarshi ir jaapienjem, citaadi tu nevari buut taas religjijas piederiigais.