Ir patiesi ļoti grūti sekot garīgajām patiesībām un teikt "paldies", kad esi redzējis kaut ko tik šausmīgu, kaut tieši tas pēcāk liek tev daudz ko izprast.
Tas nav tā vērts.
Jeb tiešām - līdzīgi kā ar Jēzu, tikai citā līmenī - jāiet bojā tūkstošiem cilvēku, nevainīgiem, bērniem, veciem un jauniem, lai pasaule to ieraudzītu un sāktu DOMĀT, caur sirdi izprast, atvērt savas garīgās acis un ieraudzīt, ka ir cilvēkam arī dvēsele, ne tikai roka, kāja un spoguļattēls?
Vai tiešām pasaulei vajadzīgs tāds upuris? Kārtējoreiz kādam jāmirst 'izredzēto', paliekošo dēļ?
Viss atkal uz riņķi, pa spirāli. Tikai citā līmenī.
Kā jau tam jānotiek.