Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Skumji 
28th-Mar-2008 10:29 pm
Ir patiesi ļoti grūti sekot garīgajām patiesībām un teikt "paldies", kad esi redzējis kaut ko tik šausmīgu, kaut tieši tas pēcāk liek tev daudz ko izprast.
Tas nav tā vērts.
Jeb tiešām - līdzīgi kā ar Jēzu, tikai citā līmenī - jāiet bojā tūkstošiem cilvēku, nevainīgiem, bērniem, veciem un jauniem, lai pasaule to ieraudzītu un sāktu DOMĀT, caur sirdi izprast, atvērt savas garīgās acis un ieraudzīt, ka ir cilvēkam arī dvēsele, ne tikai roka, kāja un spoguļattēls?
Vai tiešām pasaulei vajadzīgs tāds upuris? Kārtējoreiz kādam jāmirst 'izredzēto', paliekošo dēļ?
Viss atkal uz riņķi, pa spirāli. Tikai citā līmenī.
Kā jau tam jānotiek.
Comments 
28th-Mar-2008 11:06 pm
nez, manā ikdienā šausmu nav, nu vismaz manā acu priekšā nespridzina, nešauj bērnus, neizvaro, nenogalina.. Neviens te badā nemirst un netika spīdzināts. Bet vispār, pasaulē..
Negribu tādu "ikdiendzīvi"!
28th-Mar-2008 11:13 pm
vienmēr jābūt gatavai. vienmēr....
28th-Mar-2008 11:17 pm
Priekš kam..
Ņemu vērā, ka pasaulē tas notiek [tajos brīžos ir tā, kā šovakar, besis], bet ikdienā.. Domāju tikai gaišu, tikai labu, pozitīvi, par sevi, pārējiem, visiem, lūdzu par visiem, lai ir laime, lai piepildās. Gaišai domai ir liels spēks.
Nedomāju par to, ka tūlīt kāds nenormālais ielauzīsies manā mājā un mani nogalinās, uzspridzinās, pakārs vai vēl ko. Priekš kam. Tā var arī nelaimi piesaukt.
This page was loaded Apr 24th 2024, 1:38 pm GMT.