Vēlēties attīstīt - tas ir jāvēlas pašam cilvēkam. Ja viņš to negribēs, nekādi skolotāji nepalīdzēs. Kad cilvēks ir gatavs, kad viņam ko ļooti vajag, nāks palīdzība, būs kāds, varbūt skolotājs, varbūt Skolotājs, varbūt draugs..
Lūdzu, ir iespēja iet uz semināriem, reāli nodarboties ar sevi, ir reklāma, ir visiem pieejama informācija. Kam vajag, atradīs un nāks. Kā tad Tu gribi - lai dziednieki iet pa ielu ar plakātiem un skaļi reklamējas? ;))) To lai dara čigānietes pie centrāltirgus un rauj aiz rokas garāmgājējus.
Nauda.. Nu tas ir kaut vai tāpēc, lai atlasītu vienkārši dīkdieņus, kuri to varētu izmantot aiz neko darīt, un cilvēkus, kam tas tiešām svarīgi. Dziednieks vai vienalga kas atdod sevi, savu enerģiju, kas var būt vēl vērtīgāks..
Mācības? Kas ir mācības? Tās ir definīcijas, pareizības, noteikumi, kas ierobežo, kas nesniedz brīvību. Bet patiesība ir tikai tur, kur sākas brīvība. Tā es domāju pašlaik. Varbūt rīt tā vairs nedomāšu.. Bet diez vai :))

:) Es to visu zinu... Un es nevēlos strīdēties ar 1000 grāmatās un mājas lapās rakstīto... Parunāsim rīt, kad Tu domāsi savādāk, ja tāda diena pienāks :)

Nav nekādas nozīmes tam, kas rakstīts. Nozīme ir tikai tam, ko jūti..