Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Dzeja 
7th-Dec-2007 04:19 pm
Tā domāju pirms 4 gadiem, par vārdiem, kas virknējas zem pildsspalvas..


dzejošana ir zināma pašiznīcināšana. izsāpēšana. izsāpēšana līdz kaulam! līdz mielēm. kā ar kailām kājām brist pa smalkiem stikla gabaliņiem. bet cik tās sāpes reizēm ir skaistas!

jā, zinu cilvēkus, kas to neiztur. viņi vairs nesāp. viņi vairs neraxta. man žēl, jo cilvēkam nevajag sevi žēlot. cilvēkam pēc sevis ir jāatstāj kaut kas. kādas pēdas. pēdas, kad ir brists ar kailām kājām pa smalkiem stikla gabaliņiem. un paliks sārti spožas lāsītes. dzeja.

 

Un tā domāju šogad..

Lasīt. Grāmata. Grāmatnīca. Rakstīt.

Nav nemaz tik vienkārši.

Novest sevi līdz tam „kliņķītim”, lai uzrakstītu kaut teikumu..

Dziļākā Apokalipse.

Comments 
7th-Dec-2007 05:26 pm
Jā, parasti tā ir, ka vieglāk ir rakstīt, kad sāp. Savā ziņā tā ir vieglāk izsāpēt, jo dzejā ir iespējams precizāk pateikt savas sajūtas un to apzināšanās jau ir ceļš uz atbrīvošanos.
7th-Dec-2007 05:27 pm
Vieglāk arī izsāpēt, kad izraksta visu laukā..
8th-Dec-2007 12:44 am
Oj, piekrītu gan... ;)
This page was loaded Nov 8th 2024, 5:04 pm GMT.